Uz vairākiem mēnešiem tiek atlikta pretrunīgi vērtētā abu klimata likumu virzība

Ar grūtībām saskārusies divu ar klimata izmaiņām saistīto
likumu virzība, kurus ceturtdien deputāti izslēdza no Saeimas darba kārtības.
Gan opozīcijas, gan klimata ministra argumentus apkopoja kanāla 360 Ziņneši.

Daži simti miljonu eiro papildu izdevumi iedzīvotājiem un
uzņēmējiem - par to trauksmi ceļ opozīcija, vērtējot gaidāmo jauno klimata
likumu ietekmi. Valdībai tos nācies virzīt, jo klimata pārmaiņas jau labu laiku
kā nav noliedzamas.

Problēmas ar Klimata likuma virzību radās jau pagājušajā
nedēļā, kad balsu trūkuma dēļ nācās slēgt Saeimas sēdi. Tagad pati Klimata
ministrija nolēmusi atsaukt likumprojektu, lai vairākus mēnešus vēl veltītu
ieguvumu skaidrošanai sabiedrībai.

“Bija ļoti daudz izskanējuši jautājumi, gan zināmā mērā
puspatiesībām, tad mēs arī pieņēmām atlikt, lai varam vairāk skaidrot gan
frakcijai, gan deputātiem, gan arī sabiedrībai, kādi gan ir izaicinājumi, kādi
varbūt arī pienesumi sabiedrībai kopumā,” par likumprojektu stāsta klimata un enerģētikas
ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Tikmēr opozīcija norāda, kādas problēmas radīs viens no
šodien Saeimā atliktajiem likumprojektiem - Transporta enerģijas likums.

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) izceļ likuma mīnusus:
“Tas viss kopums, tā pakotne - viņa būtu nepanesama mūsu tautsaimniecībai. Mēs
te pa vidu Latvija - pacēluši karogu, kuri steigs pirmie sasniegt visu jau
iepriekš. Tā ka 30. gads ir tas mērķis, kas tas būtu jāievieš - mēs esam gatavi
piedāvāt jau no nākamā gada ieviest normas, un nozare ir izrēķinājusi, ka mūsu
priekšzīmība izmaksātu sabiedrībai, uzņēmējiem vairāk kā 500 miljonus.”

Degvielas asociācijas aprēķini par iedzīvotāju izdevumiem ir
mazāki, bet arī iespaidīgi - 250 miljoni eiro līdz 2030. gadam. Tikmēr deputāts
norāda, ka jau tagad maksājam vairāk par benzīnu gan paaugstinātā akcīzes
nodokļa dēļ, gan arī degvielas rezervju uzturēšanas vārdā.

Savukārt Eiropas Savienības nosacījumos izmaiņas varētu
ielobēt Vācijas un Itālijas lielie automašīnu ražotāji. Opozīcijas ieskatā
Eiropas un valdības pieeja ir samērā absurda, jo lielākie piesārņotāji ir Ķīna,
ASV un Indija.

“Mēs redzam Eiropas un, tajā skaitā, to mikroskopisko -
faktiski šajā tabulā redzēt nevar - Latvijas… Mēs redzam, ka lielie, kas par
lauvas tiesu, kas pa kārtām [vairāk rada izmešus] nekā visa Eiropas Savienība
kopā, tie vispār stājas ārā no klimata [vienošanām].”

<blockquote>Bet mēs no viņiem tagad pirksim tehnoloģijas, lai uzliktu
sev saules paneļus, lai pirktu elektromobiļus, lai pirktu iekārtas? Kas mēs
esam ar kaut kādu Stokholmas sindromu slimi vai prātā sajukuši vai kas ir šie
par iemesliem?</blockquote>

neizpratnē ir “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas
priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Saeima

Klimata aktīvisti

Eiropas Savienība (ES)

Politika

360 Ziņas

Klimata un enerģētikas ministrija 

Ar grūtībām saskārusies divu ar klimata izmaiņām saistīto likumu virzība, kurus ceturtdien deputāti izslēdza no Saeimas darba kārtības. Gan opozīcijas, gan klimata ministra argumentus apkopoja kanāla 360 Ziņneši. Daži simti...

“Mēs esam ar Stokholmas sindromu slimi?” Opozīcija skarbi izsakās par jaunajiem klimata likumiem

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...