Baltijas valstis kopumā dara daudz, lai stiprinātu savu drošību un atbalstītu Ukrainu, tomēr publiskajā telpā joprojām trūkst diskusiju par iespējamu Krievijas militāru apdraudējumu reģionam. Ar šādu vērtējumu konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā intervijā aģentūrai LETA nācis klajā ASV ekonomikas profesors Romans Šeremeta.Profesors uzskata, ka Latvija, Lietuva un Igaunija līdz šim ir pieņēmušas daudzus pareizus lēmumus gan aizsardzības stiprināšanā, gan atbalsta sniegšanā Ukrainai. Tomēr, viņaprāt, sabiedrībā un politiskajā vidē būtu daudz aktīvāk jāapspriež arī sliktākie iespējamie scenāriji. <blockquote>Nav runas par to, ka jūs kaut ko nedarāt. Domāju, ka Baltijas valstis dara gandrīz visu pareizi. Taču pietrūkst naratīvu par Krievijas draudiem,</blockquote> norāda Šeremeta.Viņš uzskata, ka fakts, ka izlūkdienesti šobrīd nesaskata tūlītējus iebrukuma draudus, nenozīmē, ka šāds risks nevarētu rasties nākotnē. "Izlūkdienesti saka, ka tas nenotiek tieši tagad, bet tas nenozīmē, ka tātad tas nenotiks nekad," uzsver profesors.Šeremeta ir pārliecināts, ka Baltijas valstīm jābūt gatavām arī situācijai, kurā Krievija pēc kara Ukrainā spētu pārvietot daļu savu spēku uz NATO austrumu robežu. <blockquote>Šie cilvēki ir aktīvi, apbruņoti, viņi prot karot, un viņi var tikt pārvietoti uz Baltijas reģionu. Domāju, ka tā ir ļoti reāla iespēja. Ļoti maza iespēja, bet tā pastāv,</blockquote> viņš brīdina.Profesors īpaši uzsver Ukrainas pieredzi, atgādinot, ka arī pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma daudzi Ukrainā neticēja, ka Krievija patiešām uzsāks karu. Tieši tādēļ viņš aicina Baltijas valstis nepieļaut līdzīgu kļūdu un saglabāt modrību."Lūdzu, neatmetiet naratīvus par to, ka Krievija nopietni apsver vai varētu apsvērt iespēju uzbrukt Baltijas valstīm. Neatmetiet to, jo daudzi ukraiņi to darīja," aicina Šeremeta.Pēc profesora domām, tuvākie gadi varētu būt īpaši nozīmīgi drošības situācijas kontekstā. Vienlaikus viņš uzsver, ka runa nav par neizbēgamu konfliktu.<blockquote> Kad saku, ka tas ir iespējams, es nesaku, ka varbūtība ir 90%. Es saku, ka drīzāk 10%,</blockquote> skaidro eksperts.Šeremeta mudina vairāk skaidrot sabiedrībai dažādus iespējamos attīstības scenārijus un analizēt, kā Baltijas valstis un to sabiedrotie rīkotos krīzes situācijā. "Mums jādomā daudz ātrāk. Šīm sarunām ir jābūt gan politikā, gan medijos," viņš uzsver.Vienlaikus profesors pateicas Baltijas valstīm par sniegto atbalstu Ukrainai un atzīst, ka tieši Ukrainas pieredze liek viņam runāt tik atklāti. "Mēs nevēlamies, lai mūsu draugi atkārtotu to pašu kļūdu," saka Šeremeta, aicinot Baltijas sabiedrību nopietni uztvert jebkādus drošības riskus reģionā.Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/ukraina-un-asv-apspriez-divpakapju-pamieru-ar-krieviju/68662">Ukraina un ASV apspriež divpakāpju pamieru ar Krieviju</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/makrons-tramps-ir-mainijis-viedokli-par-karu-ukraina/68661">Makrons: Tramps ir mainījis viedokli par karu Ukrainā</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/zelenskis-plasais-uzbrukums-maskavai-ir-ukrainas-atbilde-uz-krievijas-triecieniem-kijivai/68592">Zelenskis: Plašais uzbrukums Maskavai ir Ukrainas atbilde uz Krievijas triecieniem Kijivai</a>

Karš Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā

Baltijas valstis

Ārvalstīs

Baltijas valstis kopumā dara daudz, lai stiprinātu savu drošību un atbalstītu Ukrainu, tomēr publiskajā telpā joprojām trūkst diskusiju par iespējamu Krievijas militāru apdraudējumu reģionam. Ar šādu vērtējumu konferences "Riga StratCom...

"Mēs nevēlamies, lai atkārtojat mūsu kļūdu." ASV profesors vēršas pie Baltijas valstīm

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...