Magone, kopā ar mammu, ciemojās pie māsas Mairas, kura jau vairākus gadus mitinās aprūpes pansionātā. Māsas dzīvi kopš dzimšanas ietekmējusi invaliditāte un veselības problēmas, un Magone atceras viņu kā "pelēko zvirbulīti".

Kaut gan māsa vairāk dzīvojusi pie vecmammas, abas bērnībā kopā darījušas visdažādākos darbus un blēņas, kas tagad Magonē raisa nostalģiskas atmiņas. Viņa atklāj, ka nav satikusi māsu gandrīz desmit mēnešus.

Ieraugot māsu, Magone vienlaikus ir priecīga un pārsteigta. "Čau, māsa. Sirma, māsa, šausmas," izsaucas Magone,

redzot māsas nosirmojušos matus. Aizkadrā Magone pauž, ka viņai tas bija "belziens pa dvēseli". Viņa ar nostalģiju atceras māsas tumši brūnos matus bērnībā un kontrastu ar pašreizējo izskatu. "Tas man iedeva tādu "ping",

Magon, mēs paliekam vecas?

Kad bijām mazas, viņai bija tumši, tumši brūni, es pat teiktu kastaņbrūni mati. Un tagad nāk mana māsa balta kā ievu ziedi," pauž Magone.

Kopā ar mammu Magone ir māsai sarūpējusi dažādas dāvanas un puķes. Staigājot pa pansionāta teritoriju, Magone secina, ka māsai šeit ir labi dzīvošanas apstākļi. Viņa arī pamana, ka māsa ir mazliet druknāka kļuvusi kopš pēdējās tikšanās reizes.

Lasi arī!

Svešinieks atrisina Magones dēla saziņas problēmas ar tēvu

"Kur ir skandāls, es nesaprotu?" Magone atbild uz kārtējiem Venta pārmetumiem

Sapnis piepildījās, bet ko tas devis? Magone Liedeskalna godīgi par mammas dzīves darbu