Kuras zemes atsavinās Austrumu pierobežas stiprināšanai? Cik liela būs atlīdzība? Kad notiks zemju atsevināšana? Šie ir tikai daži jautājumi, kas radījuši neskaidrību un arī veicinājuši dezinformācijas izplatīšanos pierobežas iedzīvotāju vidū. Lai kliedētu mītus un skaidrotu Pretmobilitātes likuma mērķi un norisi, Aizsardzības ministrija ir uzsākusi tikšanās ar visu sešu skarto novadu iedzīvotājiem – Smiltenes, Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas, Balvu un Alūksnes.

360 Ziņas bija klāt Balvos, kur aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns un pulkvedis, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs Kaspars Miezītis atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un skaidroja, ko patiesībā nozīmēs robežas stiprināšana.

Sprūds pievērsās vienam no izplatītākajiem mītiem, proti, tam, ka jau šobrīd pierobežā ir izvietotas kājinieku mīnas un iedzīvotāji apdraud savu dzīvību dodoties mežā.

Viņš skaidro: “Nekādas mīnas formālajā miera laikā netiek izvietotas. Mīnu lauki nebūs. Tas ir tikai tad, ja mēs redzam, ka apdraudējums ir tiešs, kad principā karadarbība šeit jau ir nenovēršama. Tad šīs mīnas tiek izvietotas. [..] Pat šajos hibrīdkara apstākļos mīnas izvietos glabātuvēs un vajadzības gadījumā tiktu jau stiprināta robeža. Tā kā lai nebūtu šeit pārpratumi par to, ka mīnas jau ir izvietotas un iedzīvotāji nevarēs iet uz mežu. Tas ir viens no mītiem, kas parādās publiskajā telpā.”

Vairāk skaties video.