<div>Moldovā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, kas var izšķirt valsts ģeopolitisko nākotni starp Rietumiem un Austrumiem.Cīņa norisinās starp valdošo prorietumniecisko Rīcības un solidaritātes partiju (PAS) un vairākiem prokrieviskiem blokiem un partijām.Ja PAS zaudētu absolūto vairākumu, kuru tā baudījusi kopš 2021.gada, tai koalīcijas veidošanai nebūs citu partneru, kas ieturētu stingru proeiropeisku kursu.Ja PAS svētdien zaudēs vairākumu, tas nozīmēs galu integrācijai Eiropas Savienībā (ES), izteicies partijas līderis un līdzšinējais parlamenta spīkers Igors Grosu.Līdz ar vēlētāju aktivitāti balsojuma iznākumu lielā mērā noteiks Moldovas varasiestāžu spēja neitralizēt Krievijas mēģinājumus iejaukties vēlēšanās.Premjerministrs Dorins Rečans brīdinājis, ka Krievija Moldovā iepludina simtus tūkstošus eiro, lai panāktu sev labvēlīgu vēlēšanu iznākumu un pakļautu Kišiņevu savai kontrolei.Maskava šajā nolūkā izmanto gan banālu balsu pirkšanu, gan kiberuzbrukumus valdības infrastruktūrai, gan dezinformācijas kampaņas, gan masu nekārtību organizēšanu.Moldovas varasiestādes pēdējo nedēļu laikā veikušas desmitus kratīšanu un prokrievisko aktīvistu aizturēšanu. Kratīšanu laikā līdz ar nelikumīgi ievestās krievu netīrās naudas summām konfiscēti arī ieroči un sprāgstvielas.Galvenais PAS sāncensis ir prokrieviskais Patriotiskais bloks (BEP), kas iestājas par Moldovas "pastāvīgo neitralitāti".Piektdien Moldovas varasiestādes liedza vēlēšanās piedalīties partijai "Moldovas sirds", kas ir viena no partijām, kuras apvienojušās BEP.Šomēnes veiktajās kratīšanās "Moldovas sirds" biedru mājās tika gūti pierādījumi par vēlētāju uzpirkšanu, nelikumīgu partijas finansēšanu un naudas atmazgāšanu, un tiesa ceturtdien lēma par partijas darbības apturēšanu uz gadu.Ceturtdien arī Igaunija, Latvija un Polija "Moldovas sirds" līderi Irinu Vlahu pasludināja par nevēlamu personu, jo viņa atbalstījusi Krievijas iejaukšanos vēlēšanās.Tikmēr prokrieviskais bijušais Moldovas prezidents un BEP pārstāvēto sociālistu līderis Igors Dodons piektdien paziņoja, ka pašreizējās prezidentes Maijas Sandu un PAS dienas esot skaitītas.Piektdien Centrālā vēlēšanu komisija liedza vēlēšanās piedalīties arī prokrieviskajai partijai "Moldova Mare", kas arī tiek vainota nelikumīga finansējuma saņemšanā no ārvalstīm un balsu pirkšanā. Partijas līdere Viktorija Furtuna jūlijā tika pakļauta ES sankcijām, jo saņem atbalstu no bēguļojošā prokrieviskā oligarha Ilana Šora.Tiek prognozēts, ka izšķiroša loma vēlēšanu iznākumā būs ārvalstīs dzīvojošo moldāvu diasporai. Pagājušā gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā nobalsoja 327 000 ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, no kuriem 82% savas balsis atdeva par prorietumnieciski noskaņoto Sandu, ar to faktiski nodrošinot viņas ievēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu.Tomēr vairumā aptauju pirms vēlēšanām diasporas viedoklis netiek fiksēts. Turklāt aptuveni trešdaļa vēlētāju pašā Moldovā balsošanas priekšvakarā vēl nebija izšķīrušies, par ko balsot. Tāpēc vēlēšanu iznākums joprojām nav skaidrs.</div>

Politika

Moldova

Ārvalstīs

Moldovā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, kas var izšķirt valsts ģeopolitisko nākotni starp Rietumiem un Austrumiem. Cīņa norisinās starp valdošo prorietumniecisko Rīcības un solidaritātes partiju (PAS) un vairākiem prokrieviskiem blokiem un...

Moldovā notiks parlamenta vēlēšanas, kas var izšķirt valsts nākotni starp Rietumiem un Austrumiem

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...