Pagājušajā nedēļā, 18.septembrī, miris gleznotājs un
pedagogs Vladimirs Kozins, informēja Latvijas Mākslinieku
savienības prezidents Igors Dobičins.

Gleznotāja Kozina daiļrade veidojās latviešu, baltkrievu un
ebreju kultūru saplūsmē. Darbos mākslinieks pasauli atveidojis nosvērti,
apcerīgi, gleznotos tēlus ietverot līdzsvarotās tonālās kompozīcijās. Liela
nozīme mākslinieka daiļradē bija jaunībā apmeklētajām veidošanas nodarbībām,
kur gūtās prasmes vēlāk glezniecības kompozīcijām piešķīra plašākā dimensijā
tvertu viengabalainību un stabilitāti.

Sākot no 20.gadsimta vidus Kozins radoši darbojās un dzīvoja
līdzi Latvijas mākslas procesiem. Viņš piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā,
Japānā, Krievijā, Uzbekistānā. Radošos braucienos mākslinieks apmeklējis
Franciju, Spāniju, Itāliju, Krieviju un citas valstis. Gleznotājs savā daiļradē
strādājis eļļas tehnikā un radījis lielformāta figurālas kompozīcijas,
batālijas un ainavas žanra, arī klusās dabas kompozīcijas, veidojis nozīmīgu
latviešu kultūras darbinieku portretus.

Kozins dzimis 1922.gada 17.septembrī Gomeļas guberņā,
Starodubas rajona Ļevenkas sādžā, Krievijā. Kozinu ģimenei pārceļoties uz
Bežicas pilsētu Brjanskas apgabalā, māksliniekam bija iespēja apmeklēt Bežicas
Pionieru pils veidošanas pulciņu, kuru tolaik vadīja Krievijas vāciete Zinaida
Meijere. Pulciņā pasniedzējas vadībā tika veidotas žanriskas figūriņas, kas
tika eksponētas Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Tas Kozinam
deva pārliecību turpināt iegūt mākslas izglītību. Pirmo māksliniecisko
izglītību viņš ieguva Vitebskas Mākslas vidusskolas Glezniecības nodaļā.

Kozins piedalījās Otrajā pasaules karā un pēc dienesta PSRS
bruņotajos spēkos iekļāvās Latvijas kultūrā. 1945.gadā Kozins iestājās Valsts
Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Kozins akadēmijas Stājglezniecības
meistardarbnīcu absolvēja 1949.gadā ar diplomdarbu "Ganāmpulki ceļā uz
aizmuguri".

Kozins bija Mākslas akadēmijas ilggadējs pasniedzējs, kā
mācībspēks viņš strādāja akadēmijā no 1949.gada līdz 1999.gadam. Pēc studijām
mākslinieks tika uzaicināts kļūt par akadēmijas Glezniecības katedras asistentu
līdzās gleznotājiem Raimondam Auniņam un Eduardam Vītolam.

1953.gadā Kozinu apstiprināja par docentu un 1964.gadā par
profesoru. Mākslinieks ilglaicīgi vadīja akadēmijas Glezniecības un
kompozīcijas katedru. Kozins kā pedagogs piedalījās vairāku latviešu gleznotāju
paaudžu audzināšanā un radošā redzesloka paplašināšanā, deva ieguldījumu
plenēra, reālistiskās glezniecības un tās krāsu redzējuma popularizēšanā.

Kozins bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš
1952.gada. Mākslinieks bija ievēlēts arī savienības valdē, darbojās kā
Gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs un bija savienības Revīzijas komisijā. No
1949.gada bija arī LPSR Mākslas fonda biedrs un vēlāk valdes priekšsēdētājs.
Mākslinieks darbojies LPSR Kultūras ministrijas mākslas darbu ekspertu komisijā.

Zīmīga vieta Kozina daiļradē kopš diplomdarba tika atvēlēta
Otrajā pasaules karā piedzīvotajiem iespaidiem Kaukāzā, Ukrainā, Baltijas
valstīs. PSRS Padomju armijas veterānu kustība bija ideoloģiski motivēta un
kara dalībniekiem bija priekšrocības izglītības iespējās un sociālajās
garantijās. Karam veltītu un kara veterānu izstāžu rīkošana Latvijā
aktualizējās 20.gadsimta sešdesmitajos, astoņdesmitajos gados, kad Kozins
vadīja Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku - kara veterānu sekcijas
biroju, kas organizēja dažādus pasākumus un izstādes.

Kozina personālizstādes notikušas Gulbenes vēstures un
mākslas muzejā, galerijā "Nellija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Izstāžu zālē "Arsenāls" un Rīgas Mākslas telpā, Rietumu bankas
Mākslas telpā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un citās.

Mākslinieks strādājis arī akvareļglezniecībā, veidojis
grāmatu grafiku un ilustrācijas. Kozins par pedagoga devumu gleznotāju paaudžu
audzināšanā un viņa radošo sniegumu ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Viņa
darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā
mākslas muzejā, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos
muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no gleznotāja un pedagoga notiks 4.oktobrī
plkst.12 Rīgas II Meža kapu kapličā.

Kultūra

In Memoriam

Sabiedrība

Pagājušajā nedēļā, 18.septembrī, miris gleznotājs un pedagogs Vladimirs Kozins, informēja Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins. Gleznotāja Kozina daiļrade veidojās latviešu, baltkrievu un ebreju kultūru saplūsmē. Darbos mākslinieks pasauli atveidojis...

Mūžībā devies gleznotājs Vladimirs Kozins

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...