Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrija, veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, ministrs iestāsies par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018.gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss.

Dažus gadus vēlāk - nu jau 2023.gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030.gadam.

Ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanā izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu, īpaši individuālajā mājsaimniecību apkurē, norāda ministrijā.

Pilnībā atteikties no malkas individuālajā apkurē nav iespējams, īpaši attālākos Latvijas reģionos, kas ir vienīgais apkures veids.

Kamēr tirgū nav aprobētas lieljaudas atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas centralizētajā siltumapgādē, tikmēr iestāsimies par ilgtspējīgu meža biomasu kā vienu no siltumenerģijas ražošanas avotiem Eiropas Savienībā.

Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP) dati par sevi nemelo. 2023.gadā mājsaimniecību siltumapgādē - aptuveni 41% veidoja meža biomasas kurināmais. Meža biomasas kurināmā patēriņš mājsaimniecību vidū gadiem ejot ir saglabājies salīdzinoši stabils.

Informāciju sagatavoja Klimata un enerģētikas ministrija.