Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā
punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā
aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un
alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60%
Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk
importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un
valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru
importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150
gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas
impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar
lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no
tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem
un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis",
"Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" -
nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Biedrības vadītājs norādīja, ka Baltijas valstu tirgus ir
neliels, un ražotāji savas lielās jaudas izvieto tur, kur ir izdevīgāk,
attiecīgi pārējais Baltijas tirgus kļūst par patērētājiem. "Diemžēl
Latvijas gadījumā divi lieli globālie spēlētāji - "Carlsberg"
("Aldaris") un "Royal Unibrew" ("Bauskas alus",
"Lielvārde", "Lāčplēsis", "Līvu",
"Madonas") - ir izdomājuši, ka viņiem izdevīgāk ir ražot
kaimiņvalstīs un Latvijā tikai tirgot. Nesen tika publicēti dati par valstīm,
kas visvairāk importē alu, un Latvija ir trešajā vietā pasaulē. Katrs
iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus, katru gadu 55 eiro samaksā par
alu, kas nav ražots Latvijā," atzina Pļaviņš.

Viņš stāstīja, ka tieši tādēļ gada sākumā Latvijas
neatkarīgie alus darītāji apvienojās biedrībā, lai kaut nedaudz iedotu
pretspēku globālajiem spēlētājiem. "Biedrības dibināšanas brīdī bijām 14
alus darītavas, tagad ir klāt nākušas vēl divas. Kopumā mums ir potenciāls
biedru skaitu palielināt vēl par 10-15. Pie šī jautājuma mēs noteikti pieķersimies,
jo tagad laika trūkuma dēļ citi mazie alus darītāji vēl nav personīgi
uzrunāti," teica biedrības priekšsēdētājs.

Viņš arī uzsvēra, ka galvenais biedrības mērķis ir saglabāt
un veicināt Latvijas alus nozares attīstību. "Pēdējos 10-15 gadus alus nozare
ir gājusi mazumā gan alus patēriņš, gan vietējā alus īpatsvars kopējā patēriņā.
Alus ražošanas nozare ir vecākā nozare, pieminēta jau Indriķa hronikā, alus ir
apdziedāts tūkstošos tautasdziesmu, kļuvis par daļu no latviskās identitātes,
tāpēc ir ļoti skumīgi, ka tā ir norietā," teica Pļaviņš.

Alkohols

Bizness

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis"...

Neatkarīgie aldari: Latvija no alus ražotājvalsts ir kļuvusi par importētāju

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...