Vairāk nekā pusgadsimtu orbītā iestrēdzis padomju laika
kosmosa kuģis šīs nedēļas nogalē varētu beidzot nokrist uz Zemes, vēsta portāls
“Newsweek”.

Paredzams, ka kosmosa kuģis “Kosmos 482”, kas sākotnēji
palaists 1972. gada 31. martā kā daļa no Padomju Savienības vērienīgās Veneras
izpētes programmas “Venera”, šī gada 9. vai 10. maijā avārijas kārtā
piezemēsies uz Zemes.

Raķetes darbības traucējumu dēļ neilgi pēc palaišanas
kosmosa kuģis tā arī nenonāca ārpus Zemes orbītas. Tagad, pēc 53 gadiem, tā
nolaišanās modulis - izturīga, no karstuma aizsargāta kapsula, kas konstruēta
tā, lai izdzīvotu atmosfērā - beidzot atgriezīsies mājās.

Atšķirībā no tipiskiem kosmosa atkritumiem, “Kosmos 482”
nolaišanās modulis tika konstruēts tā, lai kalpotu ilgi. Tas svēra aptuveni
1100 kg un bija ievietots vienu metru platā sfēriskā apvalkā, un bija
paredzēts, lai izturētu Veneras atmosfēras karstumu un spiedienu.

Šī izturība nozīmē, ka ir liela iespēja, ka tas varētu
izdzīvot arī pēc atgriešanās Zemes atmosfērā.

Tomēr ir maz ticams, ka tā izpletņu sistēma, kas bija
paredzēta, lai nolaistos uz Veneras, joprojām darbosies pēc vairāk nekā
piecdesmit gadu ilgas uzturēšanās kosmosā.

Eksperti sagaida, ka tas varētu ietriekties zemē vai okeānā
ar ātrumu līdz 88 kilometriem stundā, kas ir līdzīgs neliela meteorīta
triecienam.

<h3>Vai ir pamats uztraukumam?</h3>

Marko Langbreks, Nīderlandes Delftas Tehniskās
universitātes pasniedzējs ar specialitāti kosmosa lietās, kopš 2019. gada seko
līdzi kosmosa zondei.

Viņš medijam skaidroja: “Risks nav nulle, bet nav arī pārāk
liels, tas būtībā ir salīdzināms arī ar meteorīta krišanu.”

“Kosmos 482” precīza nokrišanas vieta joprojām nav zināma. Kosmosa
kuģa orbīts šķērso lielāko daļu apdzīvoto Zemes reģionu, tostarp Apvienotās
Karalistes dienvidu daļas, lielu daļu Eiropas, Āzijas, Krievijas, Kanādas un
ASV ziemeļu daļas. Taču precīzu trieciena vietu iespējams paredzēt tikai dažas
stundas pirms notikuma.

"Viss, ko mēs varam pateikt, ir tas, ka tas būs kaut
kur starp 51,7 ziemeļu platuma un 51,7 dienvidu platuma grādu," skaidroja Langbreks.

Neparedzamību galvenokārt rada Zemes augšējo atmosfēras
slāņu svārstības, ko jo īpaši nosaka Saules aktivitāte - tā ietekmē to, cik
lielu atmosfēras pretestību izjutīs kosmosa kuģis.

Tā kā lielāko daļu Zemes virsmas klāj ūdens, visticamākais
iznākums ir piezemēšanās okeānā. Taču, kamēr tas nenotiks, zinātnieki un debesu
vērotāji turpinās sekot līdzi vienam no vecākajiem aktīvajiem kosmosa
atkritumiem, kas joprojām atrodas orbītā.

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)

Kosmoss

Zinātne

Ārvalstīs

Vairāk nekā pusgadsimtu orbītā iestrēdzis padomju laika kosmosa kuģis šīs nedēļas nogalē varētu beidzot nokrist uz Zemes, vēsta portāls “Newsweek”. Paredzams, ka kosmosa kuģis “Kosmos 482”, kas sākotnēji palaists 1972....

Nedēļas nogalē uz Zemes piezemēsies pirms 50 gadiem kosmosā palaists padomju laika kuģis

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...