<p></p><p>Pienācis laiks savu
nekustamo īpašumu nodot pēctecībā vai vēlies laikus sakārtot visas īpašuma
tiesības, lai nākotnē radiniekiem nebūtu jānoņemas ar mantojuma lietām? Lai arī
kāds būtu nekustamā īpašuma dāvināšanas iemesls, Zvērināts
juridiskās palīdzības birojs <a target="_blank"  href="https://advokati-juristi.temida.lv/lv/">TIESĪBU
RISINĀJUMI LEX</a> atgādina, ka ir pāris
lietas, kas jāņem vērā, noformējot
dāvinājuma līgumu. </p>

<h2>Pastāv trīs dāvinājumu veidi: parasts, ar uzlikumu un
atlīdzības nozīmē</h2>

<p>Parasti
personas, kuras bez atlīdzības nodod citām personām sev piederošu īpašumu, ir
radniecības, draudzības vai citās tuvās attiecībās ar apdāvināto. Dāvinājums ir
tiesisks darījums, ko iespējams noformēt vienā no trim veidiem. Noformējot
parastu dāvinājumu, par to nekas netiks prasīts pretī. Dāvinājums ar uzlikumu
paredz, ka, saņemot dāvinājumu, ietverti atsevišķi nosacījumi vai līgumā
ietverti kādi pretpienākumi, piemēram, tiesības dzīvot īpašumā līdz mūža beigām
vai liegums īpašumu pārdot vai ieķīlāt. Un dāvinājums atlīdzības nozīmē, ko
piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem. Tas, kurš no dāvinājuma
veidiem ir piemērotākais, atkarīgs no katra individuālās situācijas.</p>

<h2>Jāatceras, ka dāvinājuma līgums nozīmē īpašnieku maiņu</h2>

<p>Vairums
cilvēku nezina, ka brīdī, kad tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā
īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs
vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.
Tāpēc, atdāvinot nekustamo īpašumu, ieteicams līgumā iekļaut nosacījumu par
dāvinātāja īpašuma lietošanas tiesībām. </p>

<h2>Dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ</h2>

<p>Nereti
rodas situācijas, kad, neprecīzi vienojoties par dāvinājuma nosacījumiem vai
pārprotot dāvinājuma būtību, dāvinātājs vēlas atgūt savu īpašumu. Tomēr jāņem
vērā, ka tas ir sarežģīts un ne vienmēr iespējams process. Dāvinājumu var
atsaukt tikai abiem līguma slēdzējiem par to vienojoties vai sniedzot prasību
tiesā par rupju nepateicību. Par apdāvinātā nepateicību tiek atzīti dāvinātājam
veltīti rupji apvainojumi vārdos vai darbos, tīši nodarīts svarīgs mantisks
zaudējums un dzīvības apdraudējums, kā arī atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja
bijusi iespēja palīdzēt. Civillikumā noteikts, ka tiesības atsaukt dāvinājumu
nepateicības dēļ nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem un nav vēršamas pret
nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem. To var izmantot tikai pats dāvinātājs pret
apdāvināto. Dāvinājuma līgumu var atsaukt arī gadījumos, ja netiek pildīti
dāvinājuma līgumā iekļautie nosacījumi. Ja puses piekrīt, tiek noslēgts
atcēlēja līgums. Taču, ja dāvinājuma saņēmējs nepiekrīt, dāvinātājam ir
jāvēršas tiesā par dāvinājuma atsaukšanu un jāpierāda apdāvinātā nepateicība.
Svarīgi atcerēties, ka dāvinājumu, kas izdarīts atlīdzības nozīmē, atsaukt
nevar. </p>

<h2>Mantinieki var pieprasīt savu neatņemamo daļu</h2>

<p>Gadījumā,
ja persona izdarījusi dāvinājumu par labu trešajai personai (zemākas šķiras
mantiniekiem) vai, piemēram, tikai vienam no bērniem, bet dāvinātāja pārējiem
mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, Civillikums paredz iespēju prasīt no apdāvinātā šīs daļas
izdošanu naudas izteiksmē. Aprēķinot neatņemamo daļu, par pamatu ņem
dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā un mantiniekiem ir tiesības
saņemt pusi no tā, ko viņš būtu tiesīgs mantot, ja mantojums atklātos pirms
dāvinājuma līguma noslēgšanas. Jāņem vērā, ka savu daļu mantinieki var prasīt
tikai no apdāvinātās personas, nevis no trešās personas, kuras īpašumā
dāvinājums nonācis pēc tam.</p>

<h2>Dāvinājuma līguma noformēšana</h2>

<p>Dāvinājuma
līgumu slēgt var gan fiziska, gan juridiska persona un to var noformēt kā:</p>

<p>·      
privātu
līgumu,</p>

<p>·      
privātu
līgumu, uz kura zvērināts notārs apliecinājis līdzēju parakstu īstumu,</p>

<p>·      
notariālo
aktu.</p>

<p>Atbilstoši
Civillikumam visi līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri
ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā. Dāvinājuma līgumu,
protams, var taisīt pašu spēkiem un notāram lūgt tikai sagatavot nostiprinājuma
lūgumu. Taču jāņem vērā, ka cilvēkiem, kuri ikdienā nesaskaras ar juridiskiem
jautājumiem, trūkst izpratnes par droša darījuma būtību, kā rezultātā viņi
pakļauj sevi dažādiem riskiem. Pirms parakstīt pašrocīgi sagatavotu līgumu,
stingri ieteicams konsultēties ar kompetentu juristu, kurš spēs atrast labāko
risinājumu.</p>

<p> </p>

<p><a target="_blank"  href="https://advokati-juristi.temida.lv/lv/">Dāvinājuma
līguma sagatavošana pie jurista</a> ir
drošākais risinājums abām pusēm. Speciālists uzklausīs konkrēto situāciju un
sastādīs atbilstošu līgumu, rodot labāko risinājumu abiem līgumslēdzējiem.
Juridiskā biroja <a target="_blank"  href="https://advokati-juristi.temida.lv/lv/">TIESĪBU RISINĀJUMI LEX </a>speciālistu pieredze liecina, ka elementāru noteikumu pievienošana
līgumam ir ļoti noderīga strīdu gadījumā. Jāņem vērā, ka, ja dāvinātājs ir
stājies reģistrētā laulībā un nekustamais īpašums ietilpst laulāto kopmantā,
dāvinājumam nepieciešama otra laulātā piekrišana.</p>

<h2>Līguma noformēšanas izmaksas, nodokļi un nodevas</h2>

<p>Nekustamā īpašuma dāvinājuma līguma
gadījumā atlīdzība juristam ir atkarīga galvenokārt no līguma sarežģītības un
modifikācijas pakāpes. Dāvinājuma līgumā kā dāvanas vērtību var norādīt jebkādu
nekustamā īpašuma vērtību, kas nav mazāka par īpašuma kadastrālo vērtību, no
kuras tiks aprēķināta valsts nodeva.
Līguma sastādīšana, apliecināšana, nostiprinājuma lūguma sastādīšana un
elektroniska nosūtīšana zemesgrāmatu nodaļai kopā izmaksās pāris simtus eiro.
Papildus jāmaksā valsts un kancelejas nodevas – kancelejas nodeva par jaunas
tiesības nostiprinājumu zemesgrāmatā – 14,23 eiro un par zemesgrāmatu
apliecības izsniegšanu – 7,11 eiro. Valsts nodeva bērniem, laulātajiem,
vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un
vecvecākiem ir 0,5% no nekustamā īpašuma vērtības. Citos gadījumos - 3% no
nekustamā īpašuma vērtības.</p>

<p> </p>

<p>Der zināt, ka, gūstot dāvanu no laulātā
vai radinieka līdz 3. pakāpei, no dāvanas apdāvinātais nemaksā iedzīvotāju
ienākuma nodokli, kas citos gadījumos sastāda 23% no dāvanas vērtības. Taču dāvinājums ir jāuzrāda gada ienākumu
deklarācijā, ja tā apmērs pārsniedz 4000 eiro. Savukārt, ja dāvinātāju ar
maksātāju nesaista radniecība līdz trešajai pakāpei, tad gūtajam ienākumam
nodokli nepiemēro līdz 1425 eiro. Tāpat jāņem vērā, ka nekustamā īpašuma
īpašniekam ir pienākums samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par taksācijas gadu,
kurā notiek īpašnieka maiņa.</p><p></p>

"Tiesību risinājumi LEX"

Advokāts

Nekustamais īpašums

Sabiedrība

Pienācis laiks savu nekustamo īpašumu nodot pēctecībā vai vēlies laikus sakārtot visas īpašuma tiesības, lai nākotnē radiniekiem nebūtu jānoņemas ar mantojuma lietām? Lai arī kāds būtu nekustamā īpašuma dāvināšanas iemesls,...

Nekustamā īpašuma dāvināšana: kas jāņem vērā?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Nekustamā īpašuma dāvināšana: kas jāņem vērā?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...