<p>Stress, nemiers, trauksme – tā ir ikkatra cilvēka
ikdienas neatņemama sastāvdaļa un ar to sadzīvojam mēs visi. Tā ir dabiska
ķermeņa reakcija uz notiekošo, kas brīdina organismu par potenciāliem draudiem,
kas rada atbilstošu organisma atbildes reakciju. Diemžēl, mūsdienu steidzīgais
darba ritms un pasaules notikumi pēdējo gadu laikā ir veicinājuši stresa,
nemiera un trauksmes līmeņa paaugstināšanos. Tā ir kļuvusi par problēmu, kas
skar ļoti daudzus cilvēkus. Šobrīd ikkatram ir svarīgi iemācīties atpazīt to
pazīmes, saprast, kad tā ir kļuvusi par problēmu, un izvērtēt, kad mēs paši ar
to varam tikt galā un kad vairs nespējam to kontrolēt un ir jāmeklē
psihoterapeita palīdzība. Par stresu, nemieru un trauksmi mūs konsultē
ārste-psihoterapeite.</p>

<h2>Kādas ir nemiera, stresa un trauksmes
pazīmes?</h2>

<p>Katram cilvēkam stresa, nemiera un trauksmes pazīmes
var izpausties citādāk. Tās ir ļoti dažādas un var būt kā fiziskas, tā
emocionālas. Fiziski cilvēks to var izjust kā: </p>

<p></p><ul><li>paātrinātu sirdsdarbību,</li><li>elpas trūkumu,</li><li>karstuma vai aukstuma viļņus,</li><li>kamola sajūtu kaklā,</li><li>sliktu dūšu,</li><li>saviltus muskuļus, piemēram, savilktu vai stīvu sprandu,</li><li>dīdīšanos (nespēj nosēdēt mierā), </li><li>galvas sāpes vai vēdersāpes,</li><li>sirds pārsitienus jeb sajūtu, ka sirds met kūleņus,</li><li>miega traucējumus, u.c.</li></ul><p></p>



















<p>Arī emocionāli var būt grūti, piemēram, ir sajūta,
ka galva ir pilna ar domām, ir apjukums, domas skrien, cilvēks var būt
neapmierināts, īgns, dusmīgs.</p>

<h2>Kas tam var būt par cēloni?</h2>

<p>Ārste-psihoterapeite Dr. Lelde Logina skaidro, ka
nemiers, stress un trauksme var skart jebkuru un jebkurā vecuma grupā. Bērni
var satraukties par skolu, mājas darbiem, problēmām ģimenē. Pusaudžu vecumā to
var izraisīt problēmas ar draugiem, pirmās mīlestības sāpes, lampu drudži pirms
prezentācijām. Īpaši spilgtu emociju gammu var izjust jaunie vecāki. Stress var
būt darbā vai ģimenē un ļoti iespējams ar to saskarties ir perfekcionistiem,
kuri pārdzīvo par katru neizdošanās reizi. Katram ir savi iemesli, kāpēc mēs
satraucamies, tāpēc varētu teikt, ka atbilde slēpjas cilvēka dzīvesstāstā. Tās
ir neizjustas emocijas, ar kurām nespējam vai nemākam tikt galā. Iespējams,
bērnībā mums kāds ir teicis, ka skumt un raudāt ir slikti, tāpēc esam
iemācījušies emocijas noslēpt, bet tagad, jau pieaugušā vecumā, izjūtot
pārdzīvojumus, piedzīvojam nemieru un trauksmi. </p>

<p>Psihoterapijā tie visi ir sinonīmi, bet ir arī
kāda atšķirība. Bailēm ir konkrēts kairinātājs, kamēr trauksmei tāda nav.
Proti, vienmēr ir kāds iemesls, kāpēc cilvēks izjūt bailes. Piemēram, ja mums
uzbruktu suns, tajā brīdī mēs izjustu bailes. Kairinātājs – suns. Nemieram un
trauksmei šāda kairinātāja nav. Tās ir domas par kādu potenciālu pagātnes vai nākotnes
notikumu, kas cilvēku biedē. Piemēram, mēs iedomājamies, ka lidmašīna, ar kuru
tūlīt lidosim, nokritīs. Iespēja, ka tas patiesi notiks ir niecīga, bet šo mūsu
iedomu dēļ rodas nemiers un trauksme.</p>

<h2>Kā cilvēks pats var sev palīdzēt?</h2>

<p>Lai sev palīdzētu, vispirms ir jāmāk atpazīt
nemiera, stresa un trauksmes pazīmes. Jāiemācās atpazīt un pieņemt, ka tas, ko
jūtam (paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, slikta dūša un citas augstāk
minētās), ir saistīts ar nemieru, stresu un trauksmi nevis fiziskiem draudiem
mūsu veselībai vai dzīvībai. Emocijas mums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā.
Jūtot ko tādu, ir jāuzdod sev jautājums “kāpēc es satraucos, kāds šīm sajūtām
ir cēlonis?” Atpazīstot pazīmes un atpazīstot cēloņus, ir iespējams likt prātam
nomierināties, palēlināt sirdsdarbību, novērst nemiera, trauksmes vai baiļu
lēkmes. Iracionālajai domai ir jācīnās pretī.</p>

<p>Ikdienā ir vairāk jārūpējas pašam par sevi un savu
veselību. Tas ietver fizisko slodzi, jo tā palīdz pārstrādāt emocijas, jāvelta
laiks atpūtai, miegam, draugiem, arī jāspēj nodalīt lietas, par kurām ir un par
kurām nav vērts uztraukties. Labāk būs, ja fokusēsies uz lietām, kuras vari
kontrolēt.</p>

<h2>Kad jāsāk meklēt psihoterapeita palīdzība?</h2>

<p>Psihoterapeita palīdzība nepieciešama, kad stress,
nemiers un trauksme sāk ietekmēt dzīves kvalitāti, fiziskas dzīves funkcijas,
piemēram, nevari pastrādāt, mācīties, pasliktinās attiecības, negribas iet ārā
no mājas, u.taml. Cilvēkiem bieži vien ir neērti vai
kauns doties pie speciālista, jo pastāv uzskats, ka psihoterapeits vajadzīgs
vien “trakajiem”. Tas ir maldīgi. Psihoterapeits ir ārsts, speciālists, kurš
izprot trauksmi, nemieru un bailes, un spēj palīdzēt. Viņam var uzticēt lietas,
kuras, iespējams, nevēlies atklāt draugiem vai ģimenes locekļiem. Viņš spēs
palīdzēt tev saskatīt problēmu cēloņus un ieteiks risinājumus, lai vari
cīnīties ar tām.</p>

<h2>TOP 3 psihoterapeita ieteikumi stresa,
nemiera, trauksmes mazināšanai</h2>

<p></p><ol><li>Rūpējies par sevi: velti
laiku ģimenei, atpūtai, hobijiem, sportam, sociālajam atbalsta lokam</li><li>Iemācies atpazīt stresa,
nemiera un trauksmes pazīmes un sadzīvot ar tām</li><li>Vērsies pēc palīdzības!
Pateikt, ka tev vajag palīdzību, ir drosmīgs solis, kas ļaus pie laimīgas un
skaistas dzīves atgriezties daudz ātrāk.</li></ol><p></p>

Mentālā veselība

Veselība 

Stress, nemiers, trauksme – tā ir ikkatra cilvēka ikdienas neatņemama sastāvdaļa un ar to sadzīvojam mēs visi. Tā ir dabiska ķermeņa reakcija uz notiekošo, kas brīdina organismu par potenciāliem draudiem,...

Nemiers, stress, trauksme - pazīmes un kā psihoterapeits var palīdzēt?

Tev varētu patikt

Ielādējam...