Vien dažas dienas pirms jaunā mācību gada joprojām nav skaidrības par izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones virzītajām reformām. Tās paredz skolēniem iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā, 9. klases atestāta iegūšanai vairs neņemt vērā centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās.Indriksone uzsver, ka pārmaiņu mērķis ir dot skolēniem vairāk iespēju attīstīt savas prasmes un nepadarīt eksāmenu par sava veida “zīmogu”, kas nosaka jaunieša turpmākās iespējas. Viņas ieskatā skolēnam jābūt iespējai savu rezultātu uzlabot un pierādīt zināšanas arī pēc pirmās neveiksmes.Tomēr ministres ieceres sastapušās ar skepsi pašas valdošās koalīcijas vidū. Indriksone šodien reformu priekšlikumus apsprieda gan ar Zaļo un zemnieku savienības, gan Jaunās Vienotības politiķiem, taču abas frakcijas pauda iebildumus pret atsevišķām izmaiņām.Zaļo un zemnieku savienības deputāts Harijs Rokpelnis atzina, ka spēcīgākas zināšanas dabaszinībās ir nepieciešamas, tomēr apšaubīja iespēju jau tuvākajā laikā ieviest obligātu centralizēto eksāmenu šajā jomā. Viņš norādīja uz skolām, kurās trūkst gan atbilstošu pedagogu, gan nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma, tāpēc eksāmena ieviešana šādos apstākļos, viņaprāt, būtu nepamatota.Savukārt Jaunās Vienotības deputāts Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka tik būtiskas izmaiņas nedēļā pirms mācību gada sākuma nav pieņemamas. Viņš arī iebilda pret ieceri atcelt minimālo slieksni centralizētajos eksāmenos latviešu valodā un matemātikā, norādot, ka tas varētu vājināt valsts valodas lomu.

360 Ziņas

Vien dažas dienas pirms jaunā mācību gada joprojām nav skaidrības par izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones virzītajām reformām. Tās paredz skolēniem iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību...

Neskaidrība par ministres izglītības reformām: koalīcijā tām trūkst atbalsta

Toms Ģigulis, 360 Ziņas žurnālists

Tev varētu patikt

Ielādējam...