Hronisku sāpju ārstēšana ir komplekss process, kurā liela
nozīme ir vairāku komponentu apvienošanai, no kuriem svarīgākais ir pacienta
līdzestība. Taču nereti hronisku sāpju ārstniecību un arī pacienta līdzestību
apgrūtina dažādi mīti. Kādi ir izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un kā tie
skaidrojami, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4
algologs dr. Matīss Mežals un BENU Aptiekas farmaceite Annija Dvēselīte.

Dažādos literatūras avotos statistiska ir ļoti atšķirīga.
Visbiežāk tiek minēts, ka aptuveni 20% no visiem cilvēkiem cieš no hroniskām
sāpēm, un ir pat pētījumi, kur šis skaitlis tuvojas 50% iedzīvotāju atsevišķās
valstīs, stāsta algologs dr. M. Mežals. Tādējādi hroniskas sāpes vēl joprojām
ir ļoti plaši izplatītas un to negatīvā ietekme uz indivīdu un sabiedrību
kopumā netiek pietiekami novērtēta.

Par hroniskām sāpēm visbiežāk uzskata tās, kas ir ilgākas
par trim mēnešiem - sāpēm nav noteikti jābūt nepārtrauktām, piemēram, migrēnas,
kas ir katru otro dienu trīs mēnešu laikā, arī uzskatāmas par hroniskām sāpēm.
Vienlaikus par hroniskām sāpēm ir uzskatāmas tādas sāpes, kas pastāv ilgāk par
ierasto atveseļošanās periodu, piemēram, ja sāpes pēc atsevišķas operācijas
vairumam cilvēku pāriet vienas nedēļās laikā, tad gadījumā, kad tās, piemēram,
ilgst trīs nedēļas, tās jau varētu uzskatīt par hroniskām sāpēm un uzsākt
atbilstošu ārstēšanu.

Ir ļoti būtiski sāpju gadījumā savlaicīgi vērsties pie
ārsta, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu to ārstēšanu, noskaidrotu iemeslus un
piemeklētu pacientam piemērotāko terapiju, kuras iespējas mūsdienās ir ļoti
plašas.

<h3></h3><h3>Izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un to ārstēšanu</h3>

Mīts: hroniskas sāpes nekad nevar izārstēt. Tas ir viens no
izplatītākajiem maldiem, skaidro algologs. Daļai pacientu sāpes ir ārstējamas,
pat, ja tās ir bijušas daudzus gadus. Vairumā gadījumu, kad tik tiešām tās nav
izārstējamas, sāpes iespējams mazināt un tādējādi uzlabot dzīves kvalitāti.
Mūsdienās hronisku sāpju ārstniecības iespējas ir ļoti plašas - pieejami
medikamenti, injekcijas un nervu blokādes, rehabilitācija un fizikālā medicīna,
ķirurģiska ārstēšana, psihoterapija, komplementārā medicīna un citas. Bieži
vien vislabāko efektu sniedz multiprofesionāla ārstēšana, kad komandā strādā
ārsti, rehabilitācijas speciālisti, psihologi un citi speciālisti pēc
nepieciešamības.

Mīts: hronisku sāpju pacienti nedrīkst sportot. Patiesās
rekomendācijas ir pretējas - hronisko sāpju pacientiem ir rekomendējams
saglabāt pēc iespējas liekāku fizisko aktivitāti rehabilitācijas speciālistu
uzraudzībā, uzsver dr. M. Mežals. Atteikšanās no fiziskām aktivitātēm un to
ierobežošana paaugstina hronisku sāpju risku, tādēļ mazkustība rada apburto
loku - sāpju dēļ notiek atteikšanās no aktivitātēm, kas savukārt pati par sevi
vairo hroniskās sāpes.

Mīts: pie sāpēm vienmēr nepieciešams gultas režīms. Tas
būtībā ir viens no kaitīgākajiem faktoriem cilvēka veselībai, saka ārsts, jo
veselīgas kustības ir viens no būtiskajiem palīgiem sāpju mazināšanā.

Mīts: sāpes ir normālas novecošanas sastāvdaļa. Tā nebūt
nav, jo daudzi cilvēki gados var dzīvot aktīvi un bez sāpēm, ja rūpējas par
veselību, veic profilakses pasākumus, piekopj veselīgu dzīvesveidu un veselības
problēmu gadījumā savlaicīgi vēršas pie ārsta.

Mīts: pretsāpju medikamenti vienmēr izraisa atkarību. Arī
šis pieņēmums nav patiess, turklāt hronisku sāpju gadījumā medikamentu lietošana
tiek regulāri saskaņota ar ārstu, skaidro dr. M. Mežals.

Mīts: pretsāpju medikamentus lieto tikai īslaicīgi. Tas ir
viens no biežākajiem mītiem par sāpēm, ar ko saskaras aptiekā, stāsta
farmaceite A. Dvēselīte. Atkarībā no medikamenta veida ir preparāti, kurus
tiešām iesaka nelietot ilgāk par piecām dienām, taču lielākā daļa preparātu
tomēr ir jālieto, sākot no divām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem un ilgāk.

Mīts: tikai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram,
ibuprofēns, deksketoprofēns, diklofenaks) var palīdzēt sāpju gadījumā.
Preparātu grupas, kuras var tikt izmantotas īslaicīgu vai ilgstošu, hronisku
sāpju ārstēšanā var variēt, sākot no antidepresīviem līdzekļiem līdz
pretepilepsijas medikamentiem, skaidro farmaceite. No šīm grupām nav jābaidās.
Šo grupu medikamenti ir droši pacientam ilgstošai lietošanai, kā arī nodrošina
efektu ilgtermiņā. Ir iespējams ļoti dažādi pielāgot devas, kā arī piemeklēt
atbilstošāko lietošanas shēmu. Gan algologi, gan neirologi un arī farmaceiti ir
vienisprātis, ka inovatīvākas terapijas metodes jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Farmaceite A. Dvēselīte aicina ikvienu domāt par savu
ķermeni arī profilaktiski, jau laicīgi sākot vingrot, izmantot adatu paklājiņus
vai sākt ikdienā lietot kādu no balsta un kustību aparātu stiprinošiem uztura
bagātinātājiem. Atcerieties, ka arī sāpju gadījumā labs miegs, pareizs uzturs
un atbilstošas intensitātes sportiskas aktivitātes palīdzēs uzlabot pašsajūtu!
Kā arī - ikdienā neaizmirstiet dzert pietiekami daudz ūdens!

Veselības aprūpe

Veselība

Hronisku sāpju ārstēšana ir komplekss process, kurā liela nozīme ir vairāku komponentu apvienošanai, no kuriem svarīgākais ir pacienta līdzestība. Taču nereti hronisku sāpju ārstniecību un arī pacienta līdzestību apgrūtina dažādi...

Nevar izārstēt, nedrīkst sportot un citi mīti par hroniskām sāpēm

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...