Pēc vairākiem satricinošiem gadījumiem, kuros Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki cietuši no agresīviem uzbrucējiem, tostarp saduršanas ar nazi, Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma nozīmīgus grozījumus Ārstniecības likumā. Turpmāk mediķiem būs tiesības aizsargāt sevi, izmantojot gāzes baloniņus un ķermeņa kameras.
Saskaņā ar jaunajām tiesību normām, ķermeņa kameras izsaukumu laikā būs atļauts izmantot gadījumos, kad pastāv reāls drauds darbinieku dzīvībai vai veselībai. Iegūtie videoieraksti kalpos kā pierādījumi iespējamu likumpārkāpumu izvērtēšanā. Izmaiņas veiktas ar mērķi uzlabot NMPD darbinieku drošību. Lai gan NMPD rīcībā jau ir SOS pogas un salona kameras operatīvajās automašīnās, tās nespēj nodrošināt aizsardzību situācijās, kad mediķi nonāk ārpus transportlīdzekļa – piemēram, kāpņu telpās, nomaļās teritorijās vai privātos mājokļos.
Tieši šādos brīžos NMPD brigādes darbinieki paliek bez aizsardzības un ir visneaizsargātākie. Ķermeņa kameras šādās situācijās kļūst par svarīgu juridiskās aizsardzības instrumentu. Savukārt gāzes baloniņu pielietošana būs pieļaujama tikai galējas nepieciešamības gadījumos – pašaizsardzības nolūkā. Tie nav paredzēti ikdienas lietošanai un nekad netiks izmantoti bez skaidra un pamatota iemesla.
Šādas ierīces jau pierādījušas savu nozīmīgo lomu drošības stiprināšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Rīgas pašvaldības policijas dati liecina, ka pēc ķermeņa kameru ieviešanas agresijas gadījumu skaits pret likumsargiem ievērojami samazinājies. Līdzīgas tendences novērotas arī Londonas neatliekamās palīdzības dienestā, kur ķermeņa kameras kļuvušas par neatņemamu aprīkojuma daļu un efektīvi palīdz novērst konflikta eskalāciju vēl pirms tā uzliesmo.
NMPD direktore Liene Cipule jau iepriekš norādījusi uz vairākiem nopietniem incidentiem: "Lēmumu par pašaizsardzības līdzekļu nepieciešamību mūsu brigādēm pieņēmām jau pirms trim gadiem – pēc traģiska gadījuma, kad izsaukuma laikā nomaļā vietā ar vairākiem dūrieniem krūtīs tika smagi sadurts mūsu kolēģis. Diemžēl agresija pret mediķiem nav retums, bet gan skarba realitāte, ar ko sastopamies ikdienā.
Gandrīz katrs no darbiniekiem var nosaukt vairākus gadījumus, kad viņam vai kolēģim ir uzbrukts. Tie ir gan verbāli draudi un lamāšanās, gan fiziska vardarbība — sitieni ar dūrēm, draudi ar ieročiem vai nažiem, kā arī gadījumi, kad brigāde tiek ieslēgta telpās jeb faktiski sagūstīta. Mūsu cilvēki zina, ka šis ir paaugstināta riska darbs, taču viņiem ir jābūt iespējai sevi aizsargāt. Mēs nekad nevaram paredzēt, kas mūs sagaidīs izsaukuma vietā — tāpēc šie grozījumi ir būtisks solis, lai brigādes varētu strādāt drošāk.”
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēris, ka šāds likums ir valstiska atbildība pret cilvēkiem, kuri katru dienu glābj dzīvības: "Veselības ministrijai un man personīgi tas bija stratēģisks uzdevums, pie kura strādājām ilgstoši un mērķtiecīgi. Esmu gandarīts, ka pēc ciešas sadarbības ar nozari un Saeimu esam spēruši ļoti svarīgu soli – devuši NMPD brigādēm likumīgu iespēju sevi aizsargāt, jo viņi patiešām dodas izsaukumos, nezinot, kas viņus tur sagaida.”
Atbilstoši NMPD statistikai, 2022. gadā reģistrēti desmit uzbrukumi mediķiem, savukārt 2023. gadā – jau 20 gadījumi. Šobrīd iegādātas jau 200 ķermeņa kameras un 810 gāzes baloniņi, ieguldot 301 616 eiro. Nākotnē šos drošības līdzekļus plānots finansēt no Veselības ministrijas budžeta.
Foto: NMPD