Maestro Raimondam Paulam piemīt ne vien izcils muzikālais talants, bet arī asa humora izjūta, kas allaž spēj pārsteigt un sasmīdināt apkārtējos. Taču – no kurienes viņam šī dzīves dzirksts un humors? Atbilde, iespējams, meklējama viņa ģimenes saknēs.
Sarunā ar žurnālu "Ieva" maestro atklāja arī ko vairāk par savām ģimenes saknēm. Maestro tētis nebija mākslinieks, bet strādnieks, Iļģuciema stikla pūtējs. Maestro jau no bērnības bijis ļoti talantīgs, savukārt māsai Edītei piemita smalks tekstilmākslinieces talants un milzu darbaspējas. No kurienes nāk šis talants un dzirksts, ja neviens no vecākiem nav bijis mākslinieks?
"No augšas. No citurienes. Vecāki tiešām bija vienkārši cilvēki, es par viņiem brīnos. Kā tēvs, nebūdams mūziķis, aizrāvās, lasot grāmatas par komponistiem! Tā bija viņa sirdslieta. Tas humors man zināmā mērā nāk no viņa. Viņš rakstīja dzejoļus. Un mēs ar māsu teicām: nevajag, papu! (Iesmejas.) Viņš bija ļoti aizvainots un pateica tādu frāzi: "Es uzrakstu, man neiespiež, a Peteram visu iespiež!" (Smejas.)
Mamma bija vistipiskākā lauciniece. Viņiem ar tēvu reizēm bija diezgan asas pārrunas. Tēvs bija strādnieks, viņš sāka strādāt vienpadsmit gadu vecumā. Un tad māte vienreiz teica: "Ko es tevī, tādā prastā strādniekā, biju atradusi? Man laukos bija brūtgāns šucmanis no bagātām mājām!" Un ziniet, ko tēvs pateica? - "Un kur šodien ir tavs šucmanis? Sibīrijā! Bet es esmu te." Diezgan indīgi, bet forši."
Vairāk lasiet izdevuma "Ieva" jaunākajā numurā!Lasi arī!
Raimonds Pauls par dzīvi pēc tuvinieku aiziešanas
"Lana bija vienīgā." Maestro Raimonds Pauls piemin savu mūža sievieti
Zane Bitere/LETA