Saeima šodien, 30. martā, vienbalsīgi no
darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības
likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības
iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto
centralizētos eksāmenus.

Nacionālās apvienības (NA)
"Twitter" kontā norādīts, ka pēc NA iniciatīvas no darba kārtības
izņemts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums liegt rīkot
iestājeksāmenus arī ģimnāzijās.

Priekšlikumu par grozījumu izslēgšanu no
darba kārtības iesniedza koalīcijas deputāti Normunds Dzintars (NA), Arnolds
Jātnieks (NA), Igors Rajevs (AS), Jānis Dombrava (NA) un Dāvis Mārtiņš
Daugavietis (JV).

Par šī jautājuma izslēgšanu no darba
kārtības nobalsoja 93 deputāti, nevienam nebalsojot "pret" vai
"atturas".

Pēc tam, kad šāds piedāvājums izsauca
kritiku no daļas sociālo tīklu lietotāju, izglītības un zinātnes ministre Anda
Čakša (JV) ierakstā "Twitter" kontā norādīja, ka kopā ar deputātiem,
Valsts ģimnāziju direktoriem un citiem iesaistītajiem tiks meklēts labākais
risinājums ģimnāziju iestājeksāmenu jautājumā.

Ministre skaidro, ka par iestājeksāmeniem
ģimnāzijās diskusija vēl turpināsies Saeimas komisijā, kā arī šodien ministrijā
plānota tikšanās ar Valsts ģimnāziju direktoriem. "Mums ir svarīgi
atbalstīt skolēnu izcilību. Kopā meklēsim labāko risinājumu ģimnāziju
iestājeksāmenu jautājumā," reaģējot uz ažiotāžu sociālajos tīklos,
apņēmusies Čakša.

Likumprojektā plānots noteikt, ka
pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir
organizēts centralizētais eksāmens. Šāda nosacījumu IZM vēlas ieviest, lai
veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās,
gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju skolēnu uzņemšanai valsts
ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmā un vidējās
izglītības programmā.

Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais
mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa
atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās.
Tāpat plānots likumā noteikt, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu
vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās
izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot
iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt
uzņemšanas kritērijus.

Šādā gadījumā vispārējās vidējās
izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas gan rīkot
iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus, gan nerīkojot
iestājpārbaudījumus, noteikt tikai uzņemšanas kritērijus. Vienlaikus izglītības
iestādēm jāņem vērā, ka nosakot uzņemšanas kritērijus ir jāievēro Vispārējās
izglītības likumā noteiktais, ka pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību
sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases
kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja
pašvaldības teritorijā ir vairākas vispārējās izglītības iestādes, pašvaldība
ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus
uzņemšanas kritērijus.

Lai nodrošinātu savlaicīgu skolēnu
informētību par iestājpārbaudījumu rīkošanas nosacījumiem kā arī uzņemšanas
kritērijiem vidējās izglītības pakāpē, tiek paredzēts, ka šī likuma norma
stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Pret šo normu ir iebildusi Latvijas
izglītības vadītāju asociācija, norādot, ka bez iestājpārbaudījumiem valsts
ģimnāzijas nespēs atlasīt spējīgākos skolēnus mācībām 10.-12.klasē. Turklāt
iestājpārbaudījumus organizē galvenokārt valsts ģimnāzijas Rīgā, kamēr citviet
Latvijā ģimnāzijās iestājpārbaudījumi 10.klasē jau netiek organizēti.

Vispārējās izglītības likuma grozījumos
plānots noteikt skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības
klasēs un grupās, kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu
vispārizglītojošās klasēs un grupās.

Likumprojekta mērķis ir arī noteikt
izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu,
internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību un
pilnveidot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības
programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi
skolēnam izsniedz liecību.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka
likumprojektā paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt skolēnu ar speciālām
vajadzībām maksimāli pieļaujamo skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās,
kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un
grupās, lai bērniem un skolēniem, kuriem Valsts pedagoģiski medicīniskā
komisija vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir noteikusi
speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, tie būtu kvalitatīvi
nodrošināmi katrā izglītības programmā.

Valsts kontroles revīzijas "Vai
bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna
labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" ziņojumā 2021.gadā secināts, ka
daļai skolēnu internāta pakalpojumu nepieciešamība ir saistīta ar izglītības
iegūšanu tādās speciālās izglītības programmās, kuras viņu dzīvesvietas
pašvaldības izglītības iestādēs nav pieejamas. Tomēr revīzijas ziņojumā
analizētie dati liecina, ka 2020./2021.mācību gada sākumā tikai 1477 no 3415
skolēniem, kas apguva kādu no speciālās izglītības programmām un saņēma
internāta pakalpojumus, bija no citām pašvaldībām. Tie ir 43% no kopējā skolēnu
skaita.

Revīzijas ziņojumā tika analizēti desmit
izglītības iestāžu internāti - sešās speciālās izglītības iestādēs un četrās
vispārējās izglītības iestādēs. Valsts kontrole secināja, ka vismaz 47 bērnu,
par kuriem revīzijā tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā
nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ
bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Cita starpā
revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski
izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu nodrošināšanu tiek
risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti
pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši izglītības
iestāžu pārstāvji.

Tomēr Valsts kontroles ieskatā bērnam,
nodrošinot internāta pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek
atrisinātas, bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot
nepareizu ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un
audzināšanas jautājumos.

IZM norāda, ka patlaban nav neviena
izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot
attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz tikai daļējas iestādes
internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības.

Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs,
organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, un citu jautājumi, kas saistīti
ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir
nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā
regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu
nodrošināšanai tiem skolēniem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki
bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta
līdzekļi internātu pakalpojuma segšanai.

Likumprojektā paredzēts grozīt tiesību
normas, nosakot, ka par vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības
programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību, ja viņš nav ieguvis vērtējumu gadā
kādā no izglītības programmā paredzētajiem mācību priekšmetiem, nav ieguvis
vērtējumu kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja skolēns valdības
noteiktajā kārtībā atbrīvots no valsts pārbaudījumiem, vai, ja vērtējums divos
vai vairākos izglītības programmā paredzētajos mācību priekšmetos gadā ir
zemāks par četrām ballēm.

Izglītība

Skolēni

Izglītības un zinātnes ministrija

Politika

Sabiedrība

Saeima šodien, 30. martā, vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros...

No Saeimas darba kārtības izslēdz grozījumus liegt vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus

Tev varētu patikt

Ielādējam...