Norvēģija pievienosies Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvai par paplašinātas kodolatturēšanas izveidi Eiropā. Par to paziņojis Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.Šai paaugstinātās atturēšanās iniciatīvai, ko Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsāka šī gada marta sākumā, jau pievienojušās arī Apvienotā Karaliste, Vācija, Polija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Beļģija un Grieķija. Kopš tā laika ar vairākām valstīm jau sākušās slepenas sarunas par to, kā šī sadarbība varētu izpausties. Francijas, tā sauktais, kodollietussargs varētu nozīmēt kopīgas kodolmācības, informācijas apmaiņu un iespējamu Francijas kodolieroču nestspējīgu iznīcinātāju Rafale pagaidu izvietošanu sabiedroto valstīs. Par to vēstī laikraksts Politico.Norvēģijas premjers skaidro, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību. Tomēr kodolieroču izvietošana Norvēģijas teritorijā miera laikā joprojām ir izslēgta. Norvēģija arī uzsver, ka tā paliek NATO kodolstratēģijas ietvaros un paļaujas arī uz ASV garantijām.Arī mūsu kaimiņvalsts Lietuvas politiķi pagājušajā nedēļā virzīja priekšlikumu sākt diskusijas par valsts konstitūcijas grozīšanu, lai atļautu kodolieroču izvietošanu tās teritorijā ar mērķi pievienoties Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai. Tomēr Seims balsojumā ieceri noraidīja.Krievija un ASV ir pasaules lielākās kodolvalstis, katrai no tām ir vairāk nekā 5000 kodolgalviņu. Ķīnai ir aptuveni 500, Francijai — 290 un Lielbritānijai — 225, liecina Amerikas Zinātnieku federācijas dati.Avoti: Netavissen.no, Politico, lrt.lt, Reuters

360 Ziņas

Norvēģija pievienosies Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvai par paplašinātas kodolatturēšanas izveidi Eiropā. Par to paziņojis Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre. Šai paaugstinātās atturēšanās iniciatīvai, ko Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsāka...

Norvēģija plāno pievienoties Francijas kodolatturēšanas inicatīvai, Lietuva pagaidām atturas

Madara Rudzīte, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...