Pēc kontroles atgūšanas pār Kalnu Karabahu, ko Azerbaidžāna
panākusi zibenīgas militāras operācijas rezultātā, ceturtdien notikušas pirmās
tiešās sarunas starp Basku un armēņu separātistu pārstāvjiem.

Kā ziņots, saskaņā ar pamiera vienošanos, kas tika panākta
ar Krievijas starpniecību pēc 24 stundas ilgušās karadarbības, armēņu
separātisti trešdien piekrita nolikt ieročus.

Arī ceturtdienas sarunas tikušas organizētas tā dēvēto
krievu miera uzturētāju klātbūtnē.

Azerbaidžānas prezidenta kanceleja paziņojusi, ka divas
stundas ilgušās sarunas noritējušas "konstruktīvā un miermīlīgā
gaisotnē" un abas puses piekritušas sarunu turpināšanai.

Baku pārstāvji iesnieguši plānu Kalnu Karabahas
"reintegrācijai" Azerbaidžānā un apsolījuši nodrošināt anklāva
iedzīvotājiem steidzami nepieciešamās degvielas un humanitāro kravu piegādes,
kā arī gādāt par tiem nepieciešamo medicīnisko aprūpi.

Tomēr sarunu laikā, neskatoties uz pamieru, Kalnu Karabahas
galvaspilsētā bija dzirdams šāvienu troksnis.

"Ārpus pilsētas bija neliela apšaude," aģentūrai
AFP pastāstījis vietējais uzņēmējs Arutjuns Gasparjans. "Mēs sēžam mājās
un gaidām sarunu rezultātus."

Separātistu varasiestādes apsūdzējušas Azerbaidžānu pamiera
pārkāpšanā, taču Baku to noliegusi.

Tikmēr Kalnu Karabahas tiesībsargs apgalvo, ka Stepanekertas
ielas esot pilnas ar izsalkušiem, iebiedētiem un neziņas māktiem ļaudīm, kas
bijuši spiesti pamest savas dzīvesvietas.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR
sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga
armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu
Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī
starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu,
un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un
Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika
noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata
par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī
visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu
kontrolē.

Armēnija ceturtdien brīdinājusi ANO, ka Azerbaidžāna,
atgūstot kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju, īsteno "etnisko tīrīšanu"
un pastrādā "noziegumus pret cilvēci".

Armēnijas prezidents Nikols Pašinjans paziņojis, ka Erevāna
šobrīd neparedz plaša mēroga cilvēku evakuāciju no Kalnu Karabahas, tomēr
gatavojot plānus ārkārtējai situācijai.

Tikmēr kāda separātistu amatpersona izteikusies, ka no
armēņu ciematiem evakuēti jau vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Tiek lēsts, ka kopumā Kalnu Karabahā mīt 120 000 armēņu.

Armēņu separātistu acīmredzamā kapitulācija izsaukusi
Azerbaidžānā plašas svinības.

Tikmēr Armēnijā pieaudzis spiediens uz Pašinjanu, kam
opozīcija pārmet pastāvīgu piekāpšanos Azerbaidžānai kopš sakāves 2020.gada
karā.

Trešdien Erevānā izcēlās sadursmes starp protestētājiem un
policiju, kas apsargāja valdības ēkas.

Pašinjans televīzijas uzrunā ceturtdien atzina, ka ceļš uz
mieru ar Azerbaidžānu esot grūts, taču pa to ir jāiet.

Tikmēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs izteicies, ka
šīs nedēļas notikumi atstās "pozitīvu ietekmi" uz sarunām par
ilgstošu mieru starp abām valstīm.

Politika

Azerbaidžānas un Armēnijas konflikts

Ārvalstīs

Pēc kontroles atgūšanas pār Kalnu Karabahu, ko Azerbaidžāna panākusi zibenīgas militāras operācijas rezultātā, ceturtdien notikušas pirmās tiešās sarunas starp Basku un armēņu separātistu pārstāvjiem. Kā ziņots, saskaņā ar pamiera vienošanos,...

Notikušas pirmās sarunas starp Azerbaidžānu un Kalnu Karabahas armēņiem

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...