Latvijā pēdējos gados pieaudzis skolotāju vakanču īpatsvars, taču nākotnē pieprasījums pēc pedagogiem varētu samazināties, sarūkot bērnu skaitam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozes.Latvijā skolotāju vakanču īpatsvars pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kas bija neaizpildītas mācību gada sākumā vai īsi pēc tā, 2024./2025. mācību gadā sasniedza 3%. 2017./2018. mācību gadā šis rādītājs bija 1%. Visvairāk neaizpildītu vakanču bija 7.-9. klašu un vidusskolu pedagogiem, kur to īpatsvars sasniedza 3,9%.OECD prognozē, ka no 2024. līdz 2033. gadam Latvijā piecus līdz 14 gadus vecu bērnu skaits varētu samazināties par 23%. Tas varētu mazināt pieprasījumu pēc skolotājiem, tomēr pedagogu nepieciešamību ietekmēs arī klašu lielums, skolotāju skaits, finansējums un demogrāfisko pārmaiņu atšķirības reģionos.Skolotāju skaits ne vienmēr mainās atbilstoši skolēnu skaitam, atzīmē OECD. No 2015. līdz 2024. gadam Latvijā sākumskolas skolotāju skaits samazinājās par 10%, lai gan skolēnu skaits šajā periodā pieauga par 6%. OECD valstīs vidēji skolotāju skaits sākumskolās šajā laikā pieauga par 13%, bet skolēnu skaits - par 2%.Pedagogu trūkumu pastiprina arī skolotāju aizplūšana no profesijas. 2024. gadā profesiju pameta 12% pilnībā kvalificētu pamatizglītības un vidējās izglītības skolotāju, kamēr OECD valstīs vidēji tie bija 6,4%. No profesiju pametušajiem Latvijas skolotājiem 37% pārgāja citos amatos izglītības nozarē.OECD arī norāda, ka skolotāju kopiena Latvijā noveco. Gandrīz divi no pieciem skolotājiem 2024. gadā bija vismaz 55 gadus veci, un tas ir par desmit procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Šis rādītājs ir līdzīgs kā Igaunijā (38%) un Lietuvā (42%), taču ievērojami pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju (23%).Skolotāju trūkumu Latvijā daļēji kompensē pedagogi, kuri vēl tikai iegūst kvalifikāciju. 2024./2025. mācību gadā šādi skolotāji veidoja 3,5% no pedagogu kopskaita, kamēr OECD valstīs vidēji viņu īpatsvars bija 9,1%. Pirmsskolā skolotāji, kuri vēl iegūst kvalifikāciju, veidoja 8,1% no pedagogu kopskaita, sākumskolā - 4,3%, bet vidējā izglītībā - 2,7%.Pedagogu piesaistei Latvijā darbojas arī programma "Mācītspēks", kas cilvēkiem ar augstāko izglītību citā jomā ļauj divu gadu laikā iegūt skolotāja kvalifikāciju, studijas apvienojot ar darbu skolā. OECD Starptautisko mācību vides pētījums (TALIS) liecina, ka 2024. gadā 10,6% Latvijas 7.-9. klašu skolotāju skolotāja profesija bija otrā karjeras izvēle.Skolotāju atalgojums Latvijā kopš 2015. gada ir pieaudzis visās izglītības pakāpēs, tomēr skolotāji joprojām pelna mazāk nekā citi nodarbinātie ar augstāko izglītību. Pamatizglītības un vidējās izglītības skolotāju atalgojums vidēji ir par 26% mazāks.OECD dati arī liecina, ka Latvijas skolotāji pamatizglītībā un vidējā izglītībā kopumā gadā strādā 1584 stundas. Tas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Savukārt mācīšanai klasē Latvijas skolotāji atvēl mazāku daļu sava darba laika. 7.-9. klašu posmā mācīšanai klasē tiek veltīti 35% darba laika, kamēr Igaunijā tie ir 41%, bet Lietuvā - 59%.OECD ziņojums "Īsumā par izglītību" ir ikgadējs starptautisks izglītības statistikas apkopojums, kas ļauj salīdzināt dažādu valstu izglītības sistēmu rādītājus.

Izglītība

Skolēni

Skolotāji

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)

Sabiedrība

Latvijā pēdējos gados pieaudzis skolotāju vakanču īpatsvars, taču nākotnē pieprasījums pēc pedagogiem varētu samazināties, sarūkot bērnu skaitam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozes. Latvijā skolotāju vakanču īpatsvars pamatizglītībā...

OECD: Sarūkot bērnu skaitam, nākotnē varētu samazināties pieprasījums pēc pedagogiem

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...