Pēc algotņu
grupējuma "Vagner" līderu nāves lielais šī grupējuma
"eposs" ir beidzies, atzina pētniecības centra "Northern
European Policy Centre" izveidotājs, bijušais Latvijas aizsardzības
ministrs Artis Pabriks.

Pēc "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožina nāves noteikti
būs sazvērestības teorijas par to, ka viņš patiesībā ir dzīvs, tomēr praktiski
šādas teorijas ir mazāk ticamas. Pabrika ieskatā Prigožina nāve ir tiešā mērā
saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atriebību un varas
konsolidāciju Kremlī ap Putinam lojāliem cilvēkiem.

Pabriks atgādināja, ka šādas izrēķināšanās vēsturē jau bijušas.
Piemēram, pagājušajā gadsimta 30.gados Vācijas nacistisko varas iestāžu režīma
ārpustiesas slepkavību sērijā jeb tā dēvētajā Garo nažu naktī tika iznīcināti
nacistu paramilitārās organizācijas (SA) pārstāvji.

"Tagad virkne līderu iznīcināti un "Vagner" kaut
kādā mērā ir palicis bez vadības. Tāpēc ir grūti iedomāties kādi uzvārdi varētu
pārņemt tāda līmeņa vadību," norādīja Pabriks.

Pabriks prognozēja, ka līdz ar līderu nāvi grupējums beidzis
eksistēt tādā formā kāds viņš bijis. Grupējums varētu turpināt eksistenci
mazākos izmēros Krievijā vai citos kontinentos. Varbūt daļa grupējuma
kaujinieku ieplūdīs bruņotajos spēkos vai atradīs darbu citās privātās drošības
struktūrās, ņemot vērā, ka viņiem patīk darboties ārpus likuma. " To visu
noteiks "Vagner" augsta ranga virsnieku un kaujinieku privātās
izvēles. Tas lielais "Vagner" eposs ir beidzies," uzsvēra
Pabriks.

Neraugoties uz "Vagner" līderu nāvi, Krievija noteikti
ir padomājusi, kā turpmāk organizēt savu šķeltniecības politiku Āfrikā, kur
līdz šim "Vagner" aktīvi darbojies, par savu galveno mērķi izvirzot
naudas iegūšanu.

"Krievijai intereses šajā kontinentā turpina saglabāties, un
Krievijai būs vajadzīgi savi cilvēki interešu aizstāvēšanai, proti, vai nu ar
"Vagner" kā organizāciju, jaunu vadītāju, vai arī ar citu
organizāciju," uzsvēra eksperts.

Runājot par Baltijas drošību, Pabriks uzskata, ka draudi pēc
"Vagner" pārcelšanās uz Baltkrieviju tika sākotnēji nedaudz
pārspīlēti, tomēr tāpat draudu līmenis pie Latvijas robežām ir palicis
iepriekšējais. Pat ja Prigožins būtu starp dzīvajiem, Pabrikam būtu grūti
iedomāties lielas militāras akcijas pie NATO valstu robežām. Savukārt
provokāciju risks ar vai bez "Vagner" dalības pastāvēs līdz brīdim,
kamēr turpināsies karadarbība Ukrainā.

Kā ziņots, rīkojumu nogalināt algotņu grupējuma "Vagner"
vadītāju Jevgeņiju Prigožinu, kurš gāja bojā trešdien, nogāžoties lidmašīnai,
visticamāk, devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norāda ASV Kara
studiju institūts (ISW).

ISW piekrīt viedoklim, ka Prigožina lidmašīnas nogāšanās nenotika
nejauši 23.augustā - tieši divus mēnešus pēc dumpja sākuma 23.jūnijā.

Prigožins trešdien gāja bojā, nogāžoties lidmašīnai Krievijas
Tveras apgabalā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 10 cilvēki, kas atradās
lidmašīnā, viņu vidū vairāki "Vagner" komandieri.

Artis Pabriks

Krievijas algotņu grupējums "Vagner"

Jevgēņijs Prigožins

Aktuāli

Pēc algotņu grupējuma "Vagner" līderu nāves lielais šī grupējuma "eposs" ir beidzies, atzina pētniecības centra "Northern European Policy Centre" izveidotājs, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc "Vagner" līdera Jevgeņija...

Pabriks: "Vagner" grupējuma "eposs" ir beidzies

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...