Rūpes par sakoptu vidi mājās būtu jāuzņemas visiem ģimenes
locekļiem - tā nav tikai mammas un tēta atbildība. Bet kā šādu pienākumu
dalīšanu panākt miermīlīgā ceļā, lai tas turpinātos ilgtermiņā, - šis
jautājums, iespējams, ienāk prātā daudziem vecākiem. Vecāku organizācijas "Mammām un Tētiem" vadītāja, "Rimi Bērniem" eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa
iedrošina vecākus ļaut bērniem iesaistīties mājas uzkopšanas darbos jau no
mazotnes.

"Atzīšos - kad vecākie bērni sāka izkarināt izmazgāto
veļu, sakārtot savu drēbju skapi, nomainīt savai gultai gultasveļu vai darīt
citus līdzīgus darbus, kas būtiski atvieglo ikdienas rūpes par sakoptu vidi, es
nodomāju: tās mazās rociņas taču ir ļoti varošas! Un, ja rīkošos gudri, man
pašai mazāk būs jādara," teic trīs bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa.

<h3>Kārtība sākas ar darbu dalīšanu</h3>

"Bērnu iesaistīšana ikdienas mājas darbos nav bērnu
izmantošana - bērniem patīk, ja viņiem uztic kādu atbildīgu pienākumu.
Atbildības apzināšanās ļauj viņiem redzēt sevi kā nozīmīgus ģimenes locekļus,
un tas uzlabo pašvērtējumu," stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa.
"Savulaik kāda psiholoģe man iemācīja: katram bērnam ir jābūt vismaz
vienam pienākumam, kas jāizdara bez ierunām. Piemēram, sava netīrā veļa
jāieliek veļas grozā. Atkarībā no vecuma un spējām tas var būt arī kāds
konkrēts pienākums saistībā ar kārtību koptelpā, piemēram, viens bērns vienmēr
iznes vienus šķirotos atkritumus, otrs - citus. Konkrēti uzdevumi veido dienas
un nedēļas rutīnu, kā arī sniedz drošības un paredzamības sajūtu."

Tāpat bērnam no mazām dienām ir jāskaidro, kāpēc telpai
jābūt tīrai, kāda nozīme ir higiēnai, putekļu slaucīšanai, grīdas mazgāšanai,
regulārai gultasveļas mainīšanai, kāpēc jāraugās, lai bērna istabas atkritumos
pārāk ilgi neuzkavējas ābola serde utt. Jāpārrunā arī tas, ka mēs katrs savu
telpu varam veidot, kādu vēlamies (bet ievērojot higiēnu!), taču par koptelpu
esam atbildīgi visi kopā.

<h3>Kā vecāki mēdz atņemt bērnam vēlmi iesaistīties kārtošanā?</h3>

Neļauj iesaistīties. Lai gan vēl pavisam maziņš, bērns mēdz
izrādīt interesi par uzkopšanas darbiem, ko veic mamma vai tētis, un vēlas
novēroto pamēģināt arī pats. Piemēram, izsūkt ar putekļsūcēju grīdas, slaucīt
putekļus, sakārtot traukus pēc mazgāšanas atpakaļ skapī utt. Ļauj to darīt! Ja
izrādītā iniciatīva tiks atbalstīta, tas veidos pozitīvas asociācijas ar
uzkopšanas darbiem.

Neizsaka pateicību par padarīto. Ja darbu uztici bērnam,
nerāj viņu, ka paveikts nav tā, kā biji iecerējis. Piemēram, bērns pieteicās
tīrīt logus, taču gluži tīrāki mammas vai tēta acīs tie nekļuva. "Bērnam
ir jāpasaka paldies par pieteikšanos palīgos un, piemēram, par centību. Taču
noteikti nevajag sākt norādīt uz slikti notīrītajām vietām vai citām lietām,
kas vecāku neapmierina," iesaka Rimi Bērniem eksperte.

Neatgādina, bet paceļ balsi. Kad darbi ģimenē sadalīti un
kādai no atvasēm aizmirstas paveikt uzdoto pienākumu vai bērnam vienkārši ir
kāre pārbaudīt, cik nopietni vecāki šo domājuši, atgādini par to, taču nedari
bērna vietā. Ja neizdara pēc atgādinājuma, vienalga nevajag darīt bērna vietā
un nevajag arī pacelt balsi - piespiešana ar dusmām vai draudiem ilgtermiņā
pozitīvu rezultātu uz kārtību koptelpās, visticamāk, neatstās.

<h3>Pienākumu piemēri maziem bērniem</h3>

Lai bērns varētu iesaistīties mājas kārtošanā, viņam
jāparāda, kā darbiņš darāms. Tāpat, lai bērnam būtu vieglāk sakārtot savu
istabu, noderīgi būs mantu organizatori un skaidrība, kurā kastē liekami,
piemēram, spēļu klucīši un kurā - mākslas darbiņiem paredzētās lietas.

Ieteicamie pienākumi

Saklāt gultu: vienkāršas darbības, piemēram, segas un
spilvenu sakārtošana, māca bērniem rūpēties par savu personīgo vidi.

Salikt rotaļlietas vietās pēc spēlēšanās: veicina kārtības
uzturēšanu un rūpes par sev piederošām lietām.

Palīdzēt klāt galdu (ar pieaugušā palīdzību): apmierina
vēlmi pēc patstāvības un veicina piederības sajūtu ģimenē.

Salikt netīrās drēbes veļas grozā: veicina atbildības izjūtu
un pašdisciplīnu.

<h3>Pienākumu piemēri skolas vecuma bērniem</h3>

Piešķirot bērniem atbildību, var rasties izaicinājumi,
neraugoties uz to, ka šķiet - bērns jau liels. Tas, ka vecāks ar bērnu vienojas
par veicamo darbu, vēl nenozīmē, ka viņš to uzreiz arī darīs. Tomēr ieteicams
būt konsekventiem, slavēt par paveikto un saudzīgi atgriezt bērnu rutīnā, ja
viņš no tās ir novirzījies.

Ieteicamie pienākumi

Klāt vakariņu galdu: veicina sadarbību un etiķetes iemaņas.

Novākt savus traukus pēc ēšanas: veido pārliecību, ka bērns
ir nozīmīga ģimenes daļa.

Uzturēt kārtību savā istabā: sakārtota vide veicina
emocionālu līdzsvaru.

Salikt veļasmašīnā netīrās drēbes un/vai izlikt izmazgāto
veļu: attīsta plānošanas prasmes un neatkarību.

Mazgāt traukus vai ielikt tos trauku mazgājamajā mašīnā:
veicina praktisko prasmju attīstību.

Tīrīt vannasistabu: māca higiēnas nozīmi un detalizētību.

Iznest atkritumus: var uzticēt gan personīgās telpas, gan
ģimenes kopējo atkritumu iznešanu.

Rūpēties par mājdzīvnieku (staidzināšana, tualetes tīrīšana,
kopšana): māca empātiju, atbildību un saistību sajūtu.

Tīrīšana

Aktivitātes bērniem

Bērni

Rūpes par sakoptu vidi mājās būtu jāuzņemas visiem ģimenes locekļiem - tā nav tikai mammas un tēta atbildība. Bet kā šādu pienākumu dalīšanu panākt miermīlīgā ceļā, lai tas turpinātos ilgtermiņā,...

Padomi, kā rosināt bērnā vēlmi palīdzēt iesaistīties mājas uzkopšanā

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...