Lapsas pilsētās un to apkaimēs ir mitušas jau izsenis, un to
parādīšanās apbūvētās teritorijās nav nekas unikāls. Pēdējos gados sabiedrībā
vērojamais ziņojumu pieaugums skaidrojams nevis ar krasu populācijas
palielināšanos, bet gan ar moderno tehnoloģiju - mobilo tālruņu un novērošanas
kameru - plašo pieejamību, kas ļauj iedzīvotājiem dzīvniekus fiksēt daudz
biežāk.

Pilsētas vide sniedz lapsām divas būtiskas priekšrocības:
drošu patvērumu un bagātīgu barības bāzi. Pilsētas teritorijā lapsām nav dabīgo
ienaidnieku - vilku un lūšu, kuri savvaļā ierobežo to skaitu, iznīcinot lapsas
kā medību konkurentus. Savukārt neapmācīti mājas suņi lapsām nerada nopietnu
apdraudējumu. Tā kā lapsa ir ļoti vieds un pielāgoties spējīgs dzīvnieks, tā
efektīvi izmanto cilvēka radītos resursus. Pilsētā to barību veido gan
ierastais medījums (putni, grauzēji, nelieli kaķi), gan viegli pieejami
alternatīvie avoti - pārtikas atkritumi un mājdzīvnieku vai putnu barotavu
saturs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka lapsas ir savvaļas dzīvnieki, kas
var pārnēsāt dažādas slimības un parazītus (ērcītes, blusas, zarnu trakta
parazītus un kašķi), jo atšķirībā no mājdzīvniekiem tām netiek veikta
veterinārā aprūpe. Pozitīvi ir tas, ka, pateicoties ilgstošai perorālai
vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir oficiāli izskausta un daudzu gadu laikā
nevienam savvaļas dzīvniekam nav konstatēta.

Ieteikumi lapsu klātbūtnes samazināšanai un cilvēku
apdzīvoto vietu aizsardzībai:

<ul><li>samazināt pieeju viegli iegūstamai pārtikai. Nemest ārā
pārtikas atkritumus, noslēgt vai norobežot atkritumu konteinerus. Mājdzīvnieku
un putnu barību izvietot tādās vietās un laikā (diennakts tumšajā laikā
aizvācot), lai nepieradinātu lapsas pie regulāras barošanās iespējām;</li><li>norobežot teritoriju, aiztaisot lapsām izmantojamus caurumus
nožogojumos. Lapsa lieliski rāpjas augšup pa žoga pinumu un izmanto iespēju
rakties zem žoga vai ielēkt teritorijā no paaugstinājuma. Viens princips: kur
var tikt cauri lapsas purns, tur tiek pats dzīvnieks;</li><li>ja teritorijā, it sevišķi rūpnieciskajās teritorijās, ir
novērotas vietas, kur lapsa mēdz patverties, tās jānobloķē, norobežojot iespēju
tur iekļūt. Jāatceras, ka lapsa nolūko šādas vietas midzeņa ierīkošanai un
nākamās lapsu paaudzes radīšanai;</li><li>var tikt izmantoti kombinēti lapsu atbaidīšanas paņēmieni:
ultraskaņas atbaidītāji, gaismas sensori, trokšņa efekti un citi. Lapsa ātri
saprot, kas rada reālu apdraudējumu, bet kas nē. Atbaidīšanas līdzekļiem
jāmaina frekvence, skaņa, gaismas spilgtums un citi parametri. Ultraskaņas
atbaidītāji var atstāt nevēlamu iespaidu uz mājdzīvniekiem;</li><li>parasti lapsu apdzīvotās pilsētas vietās šaujamieroča
izmantošana nav pieļaujama. Jebkāda veida lapsu medības pilsētas vidē ir
juridiski un tehniski problemātiskas. Lapsas esamības fakts pilsētā automātiski
nenozīmē normatīvajos aktos paredzētos priekšnoteikumus medībām Rīgas
pašvaldības administratīvajā teritorijā.</li></ul>

Dzīvnieki

Rīga

Lapsas pilsētās un to apkaimēs ir mitušas jau izsenis, un to parādīšanās apbūvētās teritorijās nav nekas unikāls. Pēdējos gados sabiedrībā vērojamais ziņojumu pieaugums skaidrojams nevis ar krasu populācijas palielināšanos, bet...

Padomi pilsētniekiem: Ko darīt, lai pagalmu neapciemotu lapsas?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...