"Kurš ir tiesīgs noteikt, cik ilgi cilvēkam dzīvot?" – ar šādu sāpīgu jautājumu sociālā tīkla vietnē "Facebook" dalās kāda mamma, kura audzina dēlu ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem, reaģējot uz jaunajām izmaiņām valsts apmaksātajā paliatīvās aprūpes pakalpojumā mājās. No šī gada 1. jūlija stāsies spēkā noteikumi, kas paredz, ka valsts vairs neapmaksās šo aprūpi cilvēkiem, kuru prognozētā dzīvildze pārsniedz 180 dienas.

Viņa uzsver, ka "šīs izmaiņas ir smags trieciens visneaizsargātākajiem mūsu sabiedrībā – bērniem, pieaugušajiem un vecākiem, kuri dzīvo ar smagām saslimšanām un kuru ciešanas nav izmērāmas dienās vai mēnešos".

"Lasot šo, man sāp sirds. Vai tiešām kāds sevi ir nostādījis Dieva vietā, lai izlemtu, kad vēl ir pelnītas rūpes un kad tās vairs nepienākas?" jautā māte.

un piebilst, ka tas nav tikai medicīnisks vai finanšu lēmums, bet gan skar reālas ģimenes, kurām ikdiena jau tāpat ir smaga, klusa cīņa. "Tā ir māte, kura katru dienu aprūpē savu bērnu, kurš nekad neskries rotaļlaukumā, vai vīrs, kurš naktīs neguļ, jo viņa sieva mirst lēni un sāpīgi. Un šiem cilvēkiem tagad pasaka – "jūsu laiks ir pārāk ilgs, jūsu ciešanas vairs nav valsts rūpju vērtas"," skarbi secina sieviete.

"Es nevaru klusēt. Mēs nedrīkstam klusēt," uzsver sieviete, aicinot sabiedrību aizstāvēt visvājākos: "Tas, kā mēs izturamies pret visvājākajiem, parāda, cik vesela ir mūsu sabiedrība. Mīlestība un cieņa nedrīkst būt ierobežota ar termiņu."

Kādas ir izmaiņas paliatīvās aprūpes noteikumos?

Ministru kabineta noteikumos un Nacionālā veselības dienesta skaidrojumos ir ietverta informācija, ka valsts apmaksās paliatīvās aprūpes pakalpojumus pacientiem ar prognozētu dzīvildzi līdz 180 dienām (6 mēnešiem). No 2025. gada 1. jūlija valsts apmaksātie paliatīvās aprūpes pakalpojumi mājās tiks nodrošināti tikai pacientiem ar prognozētu dzīvildzi līdz šim termiņam.

Pacientiem, kuru dzīvildze pārsniedz 180 dienas, valsts šo pakalpojumu vairs nekompensēs.

Lai saņemtu valsts finansētu paliatīvo aprūpi mājās, pacientam jāatbilst šādiem galvenajiem kritērijiem:

• Jābūt piešķirtam paliatīvā pacienta statusam, ko nosaka IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlijs.
• Prognozētajam dzīvildzes termiņam jābūt līdz sešiem mēnešiem (180 dienām).
• Pacientam jābūt pilngadīgam (izņemot bērnu paliatīvo aprūpi, kur ir atsevišķi noteikumi).
• Jāiesniedz iesniegums pakalpojuma saņemšanai, un jānoslēdz vienošanās par aprūpes plāna īstenošanu.

Lasi arī!

Paliatīvās aprūpes speciālisti valdības piešķirtos 7 miljonus aicina izlietot jēgpilni

Amatpersonām pieprasa noteikt skaidru termiņu Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai