Dižkoki Latvijā ir aizsargājami - to nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) atļauja. Tomēr pēdējos gados pieredzēti vairāki gadījumi, kad zemes īpašnieki tos iznīcinājuši prettiesiski vai pašvaldības amatpersonas pārkāpušas savas pilnvaras, izsniedzot tiem nelikumīgas ciršanas atļaujas. Šāda nesaskaņota rīcība ir pretlikumīga, par ko iestājas kriminālatbildība. Par vienu dižkoku var piemērot zaudējumu atlīdzību no 23 000 līdz pat 81 000 eiro.Aizsargājamo koku ciršanu regulē Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka tikai pārvaldei ir tiesības pieņemt lēmumu par dižkoka nociršanu, turklāt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja koks kļuvis bīstams. Katrs dižkoks - arī tāds, kas nav reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" vai apzīmēts ar dižkoku atpazīstamības zīmi - baltu ozollapu uz zaļa fona - ir aizsargājams, ja tas sasniedz noteiktos izmērus. Koku sugu diženuma kritēriji ir atrodami noteikumu 2. pielikumā - piemēram, ozolam tie ir 4 metri apkārtmērā, liepai - 3,5 metri, priedei - 2,5 metri, tūjai - 1,5 metrs.Nesaskaņotas dižkoku ciršanas sekas ir nopietnas. Neretas pagastā īpašnieks pēc paša iniciatīvas lika nocirst Rietumu tūju, par ko apelācijas instances tiesa piesprieda 23 650 eiro zaudējumu kompensāciju un 200 stundas sabiedriskā darba. Lietu turpinās skatīt kasācijas instances tiesā. Engures pagastā nelikumīgi nozāģēta parastā priede, rezultātā - pirmās instances tiesa piespriedusi no īpašnieka piedzīt 27 500 eiro zaudējumu kompensāciju un 120 stundas darba sabiedrības labā. Spriedums pārsūdzēts kasācijas instances tiesā.Divi nesaskaņoti dižkoku ciršanas gadījumi notikuši arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Lodes pagastā nocirsta parastā liepa. Tā kā koks atradās biosfēras rezervātā, pārkāpuma smagums ir pastiprināts, bet videi nodarītā kaitējuma apmērs - divkāršs, uzsākts kriminālprocess un aprēķinātie zaudējumi sasniedz 81 400 eiro. Savukārt Salacgrīvas novadā pašvaldības amatpersona, nepārliecinoties par koka statusu, prettiesiski izsniedza atļauju nocirst parasto priedi, kas atradās ne vien biosfēras rezervāta teritorijā, bet arī kultūras pieminekļa aizsardzības joslā. Tiesa piesprieda 55 000 eiro zaudējumu kompensāciju, 140 sabiedrisko darbu stundas un aizliegumu uz diviem gadiem ieņemt amatu, kas saistīts ar koku ciršanas atļauju izsniegšanu. Spriedums stājies spēkā.

Daba

Dabas aizsardzības pārvalde

Sabiedrība

Dižkoki Latvijā ir aizsargājami - to nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) atļauja. Tomēr pēdējos gados pieredzēti vairāki gadījumi, kad zemes īpašnieki tos iznīcinājuši prettiesiski vai pašvaldības amatpersonas pārkāpušas savas...

Par dižkoka iznīcināšanu tiek pie soda pat 81 000 eiro apmērā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...