<div>Viļņā šodien parakstīts 1,77 miljardus eiro vērts līgums par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visā "Rail Baltica" trasē, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.Šis līgums noslēgts ar visām trim Baltijas valstīm, un tā kopējā vērtība Baltijas mērogā sasniedz 1,77 miljardus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).Elektrifikāciju veiks Spānijas uzņēmumu apvienība "Cobelec Rail Baltica", kurā ietilpst uzņēmumi "Cobra Instalaciones y Servicios" un "Elecnor Servicios y Proyectos". Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas izbūvi visā "Rail Baltica" trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro bez PVN, paredzēts ieviest līdz 2030.gadam.Pasākumā Viļņā šodien piedalījās Baltijas valstu atbildīgo ministriju pārstāvji, "Rail Baltica" ieviesējorganizāciju vadības komandas un Spānijas "Cobelec Rail Baltica" konsorcija pārstāvji.Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane pasākumā uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu."Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju," viņa piebilda.Trautmane sacīja, ka pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību (ES)."RB Rail" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Marko Kivila uzsvēra, ka elektrifikācija nav tikai vilcienu apgāde ar enerģiju, bet tā arī ir saistīta ar ilgtspējīgu mobilitāti un savienojamību ar Eiropas dzelzceļa tīklu, kā arī ilgtermiņa energoefektivitāti visam reģionam. "Vienlaikus šī ir ļoti sarežģīta vienošanās. Lai nodrošinātu, ka tiek sperti visi nepieciešamie soļi un laika grafiks atbilstu kopējai "Rail Baltica" attīstībai, elektrifikācijas darbi tiks īstenoti līdztekus projekta ieviešanai," piebilda Kivila.Par "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes loceklis Jānis Naglis uzsvēra, ka "Rail Baltica" elektrifikācija ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem projekta posmiem, kas nodrošinās drošu un efektīvu elektroapgādi visā "Rail Baltica" Latvijas koridorā."Rail Baltica" projektā starptautiskā konkursa uzvarētājs 870 kilometru trasē elektrificēs 2403 kilometrus sliežu ceļu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, padarot to par lielāko dzelzceļa elektrifikācijas projektu Eiropā. Tas būs arī pirmais solis plaša mēroga statiskās frekvences pārveidotāja (SFC) tehnoloģijas izmantošanā apvienojumā ar 2x25 kilovatu (kV) 50 hercu (Hz) sistēmā, ko darbina desmit vilces apakšstacijas, uzsvēra kopuzņēmumā.Līguma izpilde uzvarētājam tika uzticēta pēc 2022.gada maijā sāktās iepirkuma procedūras. Konkursā pieteicās četri starptautiski konsorciji, un 2023.gadā tika atlasīti trīs no tiem. "Cobra" un "Elecnor" veidotais kopuzņēmums tika izvēlēts tehnisko risinājumu, izmaksu efektivitātes un ilgtspējības rādītāju dēļ.Simboliskais līguma parakstīšanas pasākums notika pēc tam, kad 2025.gada 31.jūlijā līgums tika parakstīts elektroniski, iezīmējot elektrifikācijas projekta oficiālo sākšanu."RB Rail" informē, ka projekta būvniecība pilnā apmērā notiek Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, un turpinās galveno dzelzceļa līniju, starptautisko staciju, tiltu un pārbrauktuvju būvniecība.Tostarp Igaunijā būvē vairāk nekā 100 kilometru dzelzceļa apakšbūvju, tostarp Īlemistes terminālī. Latvijā prioritāte piešķirta dienvidu posmam, kur notiek liela mēroga būvniecības darbi netālu no Iecavas, iezīmējot progresu "Rail Baltica" pamattrases izbūvē, kā arī norisinās aktīva būvniecība "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā mezglā un pie Rīgas lidostas. Savukārt Lietuvā turpinās būvniecība Kauņas-Paņevežas posmā, kur patlaban izbūvē 77 kilometrus trases ar uzbērumiem un inženiertehniskām konstrukcijām. Līdz 2025.gada beigām Lietuvā darbi plānoti 114 kilometru garumā, tostarp sliežu ceļu ieklāšana un jauna tilta pār Neres upi būvniecība."RB Rail" uzsver, ka līdz 2025.gada beigām 43% no "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas norisināsies aktīva būvniecība.Jau ziņots, ka Latvijas valdība 17.jūnijā pieņēma lēmumu atbalstīt līguma parakstīšanu ar piegādātāju apvienību "Cobelec Rail Baltica" par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas elektrifikācijas apakšsistēmas izbūvi visā "Rail Baltica" projekta koridorā.Kopuzņēmumā iepriekš norādīja, ka līguma summa un darbu posmi tiks pasūtīti atbilstoši pieejamā finansējuma apjomam - gan no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), gan valsts līdzfinansējuma vai citiem finansējuma avotiem."Rail Baltica" elektrifikācijas darbi tiks īstenoti visā jaunizbūvējamā 1435 milimetru (mm) platuma dzelzceļa posmā - no Tallinas Igaunijā līdz Lietuvas-Polijas robežai, tostarp arī maršrutā no Kauņas līdz Viļņai. Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un ilgtspējīgu vilces elektroenerģiju visam "Rail Baltica" koridoram.Elektrifikācijas apakšsistēma ietvers virkni būtisku komponentu. Tostarp plānots izbūvēt dzelzceļa gaisvadu kontakttīklu visā līnijas garumā, augstsprieguma apakšstacijas ar modernu SFC tehnoloģiju, kā arī elektroenerģijas kontroles un vadības centru. Izmantojot SFC risinājumus, tiks nodrošināta stabila, sinhronizēta un dinamiska elektrības padeve visai līnijai, neatkarīgi no vilcienu kustības intensitātes vai infrastruktūras lokalizācijas.Tāpat elektrifikācijas projektēšanā un būvniecībā tiks integrētas sistēmu inženierijas metodes, būves informācijas modelēšanas un ģeotelpiskās informācijas sistēmas, kā arī tiks pielāgoti risinājumi energoefektivitātei un dzīves cikla izmaksu optimizācijai. Šī pieeja ļaus "Rail Baltica" izpildīt stingras vides aizsardzības un ekspluatācijas prasības, kā arī būtiski samazināt ekspluatācijas izmaksas nākotnē, uzsver kopuzņēmumā.Elektrifikācijas izbūve tiks īstenota posmos - pirmais posms plānots līdz 2030.gadam, otrais līdz 2040.gadam, taču darbi tiks sākti tikai tad, kad būs nodrošināts finansējums un izpildīti visi priekšnosacījumi."Rail Baltica" elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līgumslēdzējs ir "RB Rail", bet EDzL ir atbildīgā institūcija par "Rail Baltica" enerģijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma izpildi - darbu pasūtījumiem, veikto darbu uzraudzību un maksājumu veikšanu par Latvijā veiktajiem darbiem.Atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro."Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.</div>

Rail Baltica

Aktuāli

Viļņā šodien parakstīts 1,77 miljardus eiro vērts līgums par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visā "Rail Baltica" trasē, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB...

Parakstīts 1,8 miljardu eiro vērts līgums par "Rail Baltica" elektrifikāciju

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...