Latvijā jaunie skolotāji ir īpaši pakļauti profesijas pamešanas riskam — 53% norāda, ka tuvāko piecu gadu laikā varētu neturpināt darbu izglītības nozarē, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem OECD valstīs.Problēmu apzinās arī mūsu valstī dzīvojošie; kā galvenos argumentus tam, ka skolotāji nereti izvēlas citu profesiju, respondenti min lielo pārslodzi, izdegšanu un nesamērīgo atalgojumu, liecina jauno skolotāju atbalsta programmas “Starp mums ir ķīmija” un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā iedzīvotāju aptauja. Pārslodzi un emocionālo izdegšanu kā galveno iemeslu aiziešanai no darba skolā min 70 % aptaujāto, bet salīdzinoši zemo atalgojumu – 58 % aptaujāto. Pēc tam seko tādi faktori kā komunikācijas problēmas ar skolēniem un vecākiem, kā arī sajūta, ka darbs nav novērtēts. Mazāk nozīmīgi iemesli aiziešanai no skolas iedzīvotāju vērtējumā ir nepietiekams atbalsts no kolēģiem un vadības – tas kā iemesls norādīts 13 % gadījumu, savukārt darba apstākļi kā iegansts darba pamešanai minēts 12 % gadījumu.Jāuzsver, ka piesaistīt un noturēt pedagogus ir visas Latvijas izglītības sistēmas izaicinājums, bet vienlaikus kvalificētu skolotāju trūkums ir īpaši aktuāls dabaszinātņu un matemātikas jomās. Prognozējams, ka tuvākajos gados situācija varētu saasināties vēl vairāk, ja netiks veikti mērķtiecīgi pasākumi pedagogu piesaistei un noturēšanai profesijā. Latvijā šo tendenci pastiprina ierobežots jauno speciālistu skaits – tikai 21 % augstākās izglītības absolventu pārstāv STEM jomas, kamēr OECD vidēji tie ir 26 %.2 Tas nozīmē, ka esošajiem pedagogiem bieži nākas uzņemties papildu slodzi, kas vēl vairāk pastiprina izdegšanas risku. Kā uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis: “Esošā situācija iezīmē satraucošu ainu, un savā ziņā jaunie pedagogi var nonākt tādā kā apburtajā lokā – nepietiekamas dabaszinību skolotāju skaits liek strādājošajiem pedagogiem uzņemties lielāku darba slodzi, kas var radīt pārslodzes risku. Lai to mainītu, ir svarīgi sekmēt skolotāju piesaisti un paaudžu nomaiņu. Tieši tāpēc jau 4. gadu pēc kārtas ar iniciatīvu “Starp mums ir ķīmija!” aktīvi iesaistāmies jauno skolotāju atbalstīšanā. Šogad deviņi jaunie un topošie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji var pieteikties 3000 eiro lielai stipendijai, ko saņems katrs stipendiāts.”<h2>Faktori, kas veicinātu jauniešu interesi apgūt ķīmiju, bioloģiju, matemātiku </h2>Vienlaikus aptaujas rezultāti rāda, ka tieši skolotājam ir izšķirošā loma jauniešu izvēlē pievērsties dabaszinātnēm. Būtiskākie faktori, kas, pēc respondentu domām, veicina interesi par ķīmiju, bioloģiju un matemātiku, ir iedvesmojoši un atbalstoši skolotāji, kā arī interesantākas un praktiskākas mācību metodes skolā. Tas iezīmē būtisku pretrunu – laikā, kad skolotāju loma ir kritiski svarīga, profesija saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem.“Skolotājs ne tikai sniedz daudzveidīgas zināšanas un palīdz izprast pat vissarežģītākos procesus, bet arī ir iedvesmotājs, kurš var būtiski ietekmēt jauniešu izvēles tālākajā dzīvē un nākotnes ceļa virzienu. Tieši dabaszinātņu pedagogi veido pamatu, lai mums būtu nākamie ārsti, pētnieki un inženieri, tādējādi skolotāja darbam ir tieša ietekme gan uz sabiedrības labklājību, gan Latvijas ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Taču šobrīd redzam, ka cilvēki, no kuriem ir atkarīga valsts izaugsme nākotnē, saskaras ar pārslodzi un izdegšanas riskiem, kas apdraud izglītības sistēmas ilgtspēju,” norāda SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.Aptaujas dati liecina arī, ka, pēc iedzīvotāju domām, jauniešu interesi vairāk apgūt ķīmijas, bioloģijas un matemātikas jomas varētu sekmēt stipendijas un finansiāls atbalsts studiju laikā, kā arī skaidrākas karjeras iespējas pēc absolvēšanas.Jaunie un topošie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji stipendiju programmai “Starp mums ir ķīmija!” var pieteikties līdz 12. aprīlim. Īstenojot programmu “Starp mums ir ķīmija!”, Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība” jaunajiem skolotājiem sniedz būtisku finansiālu atbalstu, vienlaikus apliecinot pedagoga darba nozīmīgo lomu un šīs profesijas vērtību sabiedrībā.*Aptauju 2026. gada martā veica AS “Olpha”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18-74 gadiem.

Izglītība

Skolotāji

Aktuāli

Latvijā jaunie skolotāji ir īpaši pakļauti profesijas pamešanas riskam — 53% norāda, ka tuvāko piecu gadu laikā varētu neturpināt darbu izglītības nozarē, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem OECD...

Pārslodze un izdegšana ir galvenie iemesli, kāpēc skolotāji aiziet no skolas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...