Pašnodarbinātie veido ievērojamu daļu Latvijas darbaspēka - IT, medicīnas, radošo industriju un citu jomu pārstāvji arvien biežāk izvēlas strādāt patstāvīgi. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajiem, domājot par nākotnes pensijas uzkrājumu, skaidro Agnese Zvaigznīte, CBL Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja."Aizvien vairāk cilvēku meklē iespējas darbu pielāgot savam dzīves ritmam. Turklāt daudzās profesijās ir iespēja strādāt no jebkuras vietas - meža ieskautā lauku viensētā, ārzemēs vai klusas mazpilsētas kafejnīciņā. Pašnodarbinātā statuss nozīmē lielāku brīvību un mobilitāti, bet vienlaikus arī lielāku atbildību - arī par to, kāda būs nākotnes pensija," atgādina Agnese Zvaigznīte.<h2>Atšķirīgi nodokļu režīmi</h2>Atšķirībā no darba ņēmējiem, no kuru darba algas ienākumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas aprēķina un ietur darba devējs, pašnodarbinātajiem tas jādara pašiem."Pašnodarbinātie var izvēlēties, no kādiem ienākumiem, cik bieži, pēc kādas likmes tos maksāt. Tas nozīmē, ka pašnodarbinātās personas sociālās apdrošināšanas grozs ir atkarīgs no paša izvēlētā nodokļu režīma," norāda finanšu eksperte.Ikviens pašnodarbinātais saskaras ar izaicinājumu samērot tagadnes vajadzību pēc finansēm ar iemaksām labākām nākotnes iespējām - ja sociālās iemaksas ir minimālas, ar pensiju pirmajā un otrajā līmenī iemaksātajiem līdzekļiem nepietiks, lai pensijas gados saglabātu labklājību ierastajā līmenī.Piemēram, darbojoties vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, pašnodarbinātajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Vispārējais IIN jāmaksā reizi gadā, un to aprēķina, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.IIN likme ir progresīva - tas nozīmē, ka tā mainās, ņemot vērā ienākumu lielumu:<ul><li>20% - ienākumiem līdz 20 004 eiro;</li><li>23% - ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro;</li><li>31% - ienākumiem, kas pārsniedz 78 100 eiro.</li></ul>Savukārt VSAOI iemaksas jāveic reizi ceturksnī par mēnešiem, kuros ir ienākumi. Maksājot pilno likmi, kas ir 31,07%, sociālā apdrošināšana ir pensijai, invaliditātei, slimībai, maternitātes pabalstam, vecāku un veselības apdrošināšanai. Ja pašnodarbināto ienākumi ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, tad VSAOI jāveic no faktiskajiem ienākumiem 10% apmērā tikai pensiju apdrošināšanai.Savukārt, ja pašnodarbinātie darbojas mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā, no kopējā ceturkšņa apgrozījuma jāmaksā 25% mikrouzņēmuma nodoklis. MUN ietver sociālo apdrošināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokli. MUN maksātāja sociālajai apdrošināšanai tiek novirzīti 80% no samaksātā nodokļa, bet IIN - 20%. Arī uz MUN maksātāji ir apdrošināti tāpat kā pašnodarbinātie vispārējā nodokļu režīmā.<h2>Papildu uzkrājumi - veids, kā vairot pensijas kapitālu</h2>"Pašnodarbinātā statusā pieaug pensiju 3. līmeņa nozīme, un šajā ziņā izdevīgākās pozīcijās ir gados jaunāki iedzīvotāji. Piemēram, ja no 35 gadu vecuma ik mēnesi sāksiet ieguldīt 30 eiro, tad līdz pensijas vecumam šis uzkrājums var sasniegt aptuveni 20 tūkstošus eiro. Sākot krāt 55 gados, summa būs vien četri tūkstoši eiro. Tas nozīmē - ja esat jauns un domājat savu nākotni veidot kā pašnodarbinātais, kā arī nevēlaties vecumdienas sagaidīt ar izteiktu labklājības kritumu ienākumu ziņā, brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī būtu jāplāno kā regulāra izdevumu pozīcija. Regulāri novirzot līdzekļus pensiju 3. līmeņa uzkrājumā, tas var palielināt sagaidāmo pensiju līdz pat 80% no ienākumu apjoma pirms darba gaitu beigšanas," skaidro A. Zvaigznīte.

Pensija

Pašnodarbinātība

Pašnodarbinātie veido ievērojamu daļu Latvijas darbaspēka - IT, medicīnas, radošo industriju un citu jomu pārstāvji arvien biežāk izvēlas strādāt patstāvīgi. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajiem, domājot par nākotnes pensijas uzkrājumu, skaidro...

Pašnodarbinātie un digitālie nomadi: kas jāzina par pensiju, lai vecumdienās nepaliktu tukšā

Tev varētu patikt