Tā nu tas ir - ar iesnām, krekšķi un karstu pieri vairs nav
nekādi joki. Augšējo elpceļu slimību simptomi, kam agrāk lielu vērību
nepievērsām, nu var liecināt arī par nopietnu kaiti ar lielu komplikāciju
risku.

Vēl pirms dažiem gadiem, ja modāmies ar aizliktu degunu,
šķavām, muskuļu sāpēm, iekaisušu kaklu, klepu, vai pat vieglu drudzi, neko
daudz nekreņķējāmies un pat reizumis tik un tā devāmies uz darbu, nu laiki ir
mainījušies. Pašlaik šādi simptomi var liecināt par ko vairāk nekā tikai
saaukstēšanos. Tas var būt arī Covid-19 vai gripa, rīkles iekaisums
(streptokoku izraisīts faringīts) vai cita slimība, kuras ārstēšanā var būt
nepieciešama medicīniskā palīdzība.

"Nav nevienas konkrētas pazīmes, ka tas, kas jums
izraisa simptomu virkni, nav saaukstēšanās," saka "Mēness aptiekas"
farmaceite Daiva Āboliņa. "Ducis līdzīgu pazīmju var liecināt par
saaukstēšanos, Covid-19, gripu, respiratoro sincitiālo vīrusu (RSV), sezonālo
alerģiju vai kaut ko citu, tāpēc bez testa, ārsta apmeklējuma vai pat abiem
kopā ir gandrīz neiespējami uzzināt, kas īsti kait."

Farmaceite stāsta, ka pirms pandēmijas atpūta, daudz
šķidruma un bezrecepšu līdzekļi pret iesnām (gļotu tūskas mazināšanai augšējos
elpceļos), iespējams, bija viss, ko droši varēja ieteikt farmaceits, līdztekus
rekomendācijām par sekošanu simptomu attīstībai un vēršanos pie ārsta, ja kāds
no tiem saasinās. Nu situācija ir mainījusies, un veselības aprūpes sniedzēji
visās jomās daudz nopietnāk uztver jebkādas augšējo elpceļu slimības pazīmes.
"Pacientiem nevajadzētu būt vieglprātīgiem, cerot, ka pie vainas ir vien
saaukstēšanās. Arī ar saaukstēšanos viss nav tik vienkārši - lai gan
saaukstēšanās gadījumā parasti nav nepieciešama ārsta palīdzība, jebkura
elpceļu infekcija dažkārt var izraisīt komplikācijas, piemēram, pneimoniju,
sinusītu (deguna blakusdobumu iekaisumu) un bronhītu (bronhu gļotādas
iekaisumu)," uzsver Daiva Āboliņa.

Pārskatīsim simptomus, kam jāpievērš īpaša vērība, jo tie
var liecināt par kaut ko vairāk nekā tikai nevainīgu saaukstēšanos.

<h3>Augsta temperatūra</h3>

Paaugstināta temperatūra vēsta, ka organisms cīnās ar
infekciju. Augsta temperatūra parasti nav saaukstēšanās vai alerģijas simptoms,
bet var norādīt uz Covid-19, gripu, streptokoku izraisīts faringītu vai citu
elpceļu slimību.

Atšķirībā no saaukstēšanās, gripas gadījumā temperatūra
parasti pārsniedz 38,3 grādus, ir arī drebuļi un sāpes muskuļos, turklāt gripa
sākas pēkšņi - no rīta cilvēks jūtas labi, bet pēcpusdienā jau krīt no kājām
minēto simptomu dēļ. Savukārt drudzis un iekaisis kakls, bez citiem
saaukstēšanās simptomiem, var norādīt uz streptokoka izraisītu faringītu, kas
ir bakteriāla infekcija.

Sazinieties ar ārstu, ja bērnam, kas jaunāks par trim
mēnešiem, ir drudzis vai ja drudzi pavada krampji vai citi nopietni simptomi,
piemēram, letarģija, neregulāra elpošana, stīvs kakls vai neskaidra apziņa. Ja
ir ļoti augsta temperatūra vai tā ilgst vairāk nekā trīs dienas, noteikti
meklējiet medicīnisko palīdzību.

Līdzekļi augstas temperatūras kontrolei. "Vispirms
jāmin, ka par temperatūras pazemināšanu sākam domāt tad, ja tā sagādā lielu
diskomfortu un pārsniedz 38 grādus," uzsver farmaceite un simptomu mazināšanai
iesaka lietot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus preparātus. "Svarīgi
ir apskatīt zāļu sastāvu, lai netiktu pārsniegta paracetamola diennakts deva,
jo tas ir gan pretsaaukstēšanās karsto dzērienu sastāvā, gan tabletēs. Svarīgi
atcerēties, ka bērniem zāļu devu aprēķina pēc svara nevis vecuma. Uzmanību -
bērniem temperatūras pazemināšanai nedrīkst dot acetilsalicilskābi!

<h3>Galvassāpes</h3>

Virkne reprezentatīvu avotu informē, ka, intensīvas
galvassāpes ir izplatīts gripas simptoms un bieži novērojamas pie Covid-19, bet
reti ir saaukstēšanās pazīme. Galvassāpes var būt saistītas arī ar deguna
blakusdobuma infekciju. Ja galvassāpes nepāriet, jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Līdzekļi galvassāpju kontrolei. Īslaicīgu galvassāpju
mazināšanai farmaceite iesaka ibuprofēnu, naproksēnu, deksketoprofēnu vai
paracetamolu saturošu medikamentu. Galvassāpju gadījumā var lietot šo zāļu
kombināciju ar kofeīnu, kas pastiprina zāļu efektu. Svarīgi atšķirt migrēnu,
kuras gadījumā sāpes izsauc vai pastirpina skaņa, gaisma, var būt vemšana,
sāpes ir vienpusējas, pulsējošas.

Galvassāpes var izraisīt arī pārmērīga zāļu lietošana, tādēļ
zāles pret galvassāpēm (atkarībā no sastāva) nav ieteicams lietot vairāk par 9
līdz 14 dienām mēnesī. Par drošu zāļu lietošanu izsmeļošu informāciju sniegs
farmaceits.

<h3>Sāpes ausīs, rejošs klepus</h3>

Drudzis, ausu sāpes, uzbudināmība un apetītes trūkums var
būt respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) vai paragripas vīrusa pazīmes. Lai gan
inficēties un salīdzinoši viegli pārslimot šīs kaites var ikviens, minētie
vīrusi spēj izraisīt komplikācijas zīdaiņiem un maziem bērniem, kā arī
senioriem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.

Runājot par klepu, īpaši jāizceļ bērni, kam vīrusi var
izraisīt pneimoniju, krupu (Laringīts jeb laringotraheobronhīts), bronhītu un
bronhiolītu (plaušu mazāko elpceļu infekciju), un ārkārtējos gadījumos katra šī
slimība var būt dzīvībai bīstamā. Tādēļ nopietni jāuztver tādas pazīmes kā
rejošs klepus, aizsmakums, trokšņi vai specifiska svilpšanas skaņa elpojot, un
sēkšana.

Līdzekļi klepus kontrolei. Uzsverot, ka ieildzis klepus
noteikti jāārstē ģimenes ārsta vai pulmonologa vadībā, farmaceite iesaka dažus
populārus līdzekļus simptoma atvieglošanai slimības pirmajām dienām.
"Jālieto daudz šķidruma, zāļu tēja ar medu būs lielisks palīgs, kas
palīdzēs bronhiem vieglāk attīrīties. Jāsaprot, ka ne vienmēr klepu vajag
nomākt. Klepojot no bronhiem tiek izvadīts liekais sekrēts, savukārt tā aizture
var kaitēt. Stiprāka klepus gadījumā var lietot krēpas šķidrinošus līdzekļus,
kas satur ambroksolu vai acetilcisteīnu."

<h3>Asarojošas acis, nieze degunā</h3>

Sezonāla alerģija var izpausties līdzīgi kā saaukstēšanās,
jo tā izraisa šķaudīšanu, iesnas vai aizliktu degunu un klepu, bet reti -
drudzi. Ja paaugstināta temperatūra parādās alerģijas dēļ (to sauc par siena
drudzi), tai vajadzētu saglabāties salīdzinoši zemai.

Ja acu asarošana, nieze degunā vai mutē parādās noteiktos
gadalaikos, organisms, iespējams, cīnās ar alergēniem, tostarp koku, nezāļu un
graudzāļu ziedputekšņiem. Ziemā un vēlā rudenī šņaukāšanās parasti saistās ar
saaukstēšanos, bet pavasarī un vasarā - ar alerģisku reakciju. Tomēr jāmin, ka
ziedputekšņi nav vienīgie alerģijas izraisītāji - pie vainas var būt arī
putekļi, sadzīves ķīmija, mājdzīvnieku siekalu izdalījumi un citi alergēni, kas
vairāk problēmu izraisa tieši aukstajā gada periodā, jo tad ilgāk uzturamies
telpās.

Līdzekļi alerģijas kontrolei. Alerģija var ilgt vairākas
nedēļas, un to var ārstēt ar antihistamīna līdzekļiem, deguna steroīdu
aerosoliem un dekongestantiem. Ieteicams izvelēties jaunās paaudzes
antihistamīnus, piemēram, loratadīnu, bilastīnu, cetirizīnu. Atšķirībā no
vecākās paaudzes antihistamīniem, šie neizraisa miegainību un pietiek ar vienu
devu dienā.

Steroīdu aerosoli ne tikai mazina tūsku, bet arī ārstē
iekaisumu. Tie jālieto vismaz 10 dienas. Turpretī, lai neattīstītos zāļu
izraisīta deguna gļotādas tūska, dekongestantus, piemēram, ksilometazolīnu,
nevajadzētu lietot ilgāk par piecām dienām.

Ja alerģijas ir regulāras un sāk ietekmēt dzīves kvalitāti,
noteikti jākonsultējas ar alergologu, jānoskaidro, kas tieši tās izraisa.

<h3>Sinusa galvassāpes un spiediens sejas apvidū</h3>

Kad saaukstēšanās, gripa vai alerģija progresē, deguna
dobumi var pietūkt, un šķidrumā, kas krājas deguna blakusdobumos, var
savairoties baktērijas. Ja tā, tad runa ir par sinusītu vai rinosinusītu -
vīrusu vai baktēriju izraisītu deguna blakusdobuma infekciju. Tās dēļ rodas
specifikas galvassāpes, kuru laikā jūtams spiediens sejas zonā.

Simptomi var atšķirties atkarībā no tā, vai cēlonis ir
baktērijas vai vīrusi, un bieži vien saglabājas pat pēc tam, kad ir pazuduši
citi augšējo elpceļu simptomi.

Līdzekļi sinusa galvassāpju kontrolei. "Gadījumos, kad
aptiekas apmeklētājs sūdzas tieši par šo simptomu, farmaceits visticamāk
ieteiks nekavējoties vērsties pie ārsta. Mēģināt izlīdzēties ar simptomu
mazinošiem līdzekļiem, tādējādi velkot laiku, nebūtu pareizi.

<h3>Pārmērīgi daudz vai neparastas krāsas izdalījumi no deguna</h3>

Gļotaini vai ūdeņaini izdalījumi var būt dažādās nokrāsās,
tādēļ ir vērts apskatīt mutautiņu, jo izdalījumu, ko tautas valodā saucam par
puņķiem, krāsa, var sniegt norādes, kas tieši par kaiti šoreiz ir piemeklējusi.
Farmaceite piedāvā vienkāršu "puņķu ceļvedi".

Dzidri, ūdeņaini izdalījumi pārmērīgā daudzumā var liecināt
par sezonālu alerģiju, jo imūnsistēma cīnās ar ziedputekšņiem, putekļiem vai
citām kairinošām vielām un cenšas tās izvadīt.

Biezas, baltas gļotas var liecināt par to, ka imūnsistēma
veic savu darbu, tverot un izvadot vīrusus, kas iekļuvuši degunā un deguna
blakusdobumos.

Zaļi vai dzelteni puņķi var būt normāla imūnsistēmas
atbildes reakcija uz saaukstēšanos. Dzeltenā krāsa nāk no mirušām baltajām
asins šūnām, savukārt zaļi tie var kļūt, ja ir pilni ar daudzām mirušām
baltajām asins šūnām un citām šūnu daļiņām.

Sarkani vai rozā izdalījumi ir gļotu un asiņu sajaukums;
deguna ejas var nedaudz asiņot deguna šņaukšanas vai slaucīšanas kairinājuma
vai pat sausa gaisa ietekmes dēļ.

Brūni vai oranži - var būt gļotu un izžuvušu asiņu, cigarešu
dūmu vai netīrumu kombinācija. Smagākos gadījumos brūni puņķi var liecināt par
bronhītu.

Melnas gļotas var būt gļotu un izžuvušu asiņu kombinācija,
lai gan dažos gadījumos tās var liecināt par sēnīšu infekciju, īpaši cilvēkiem
ar novājinātu imunitāti.

Jākonsultējas ar ārstu, ja esat noraizējies par jebkādām
izmaiņām izdalījumu krāsā vai ja šīs izmaiņas parādās kopā ar citiem
simptomiem, piemēram, apgrūtinātu elpošanu, dehidratāciju, sāpēm vai citiem
saaukstēšanās simptomiem, kas ilgst vairāk nekā 10 dienas

Līdzekļi izdalījumu kontrolei. Farmaceite iesaka dažus
vienkāršus veidu, kā palīdzēt degunam attīrīties. "Jūras ūdens aerosoli
izskalo degunu un mitrina tā gļotādu. Ja degunā sakrājušies izdalījumi, tad tie
vispirms ir jāizskalo ar jūras ūdeni un tad jāattīra. Bērniem šim nolūkam
izmanto aspiratoru, pieaugušajiem deguns ir jāizšņauc. Tikai pēc tam bar lietot
zāles. Ja deguna gļotāda ir īpaši sausa, var lietot mitrinošus un kopjošus
pilienus, kas satur eļļas un pantenolu.

<h3>Muskuļu sāpes un vispārējs nogurums</h3>

Nogurums un sāpes muskuļos (kā arī zaļi vai dzelteni
izdalījumi, šņaucot degunu vai klepojot, augsta temperatūra, svīšana naktī un
galvassāpes) var būt sinusīta, bronhīta vai pneimonijas pazīmes. Nogurums un
sāpes muskuļos ir arī bieži sastopami Covid-19 simptomi.

Daži no šiem simptomiem var norādīt arī uz posturālo
ortostatiskās tahikardijas sindromu (POTS), kad stāvokļa maiņa no guļus uz
stāvus izraisa paātrinātu sirdsdarbību.

Līdzīgi var izpausties arī gripa, bet var būt arī citi
simptomi, piemēram, sāpes krūtīs, paātrināta sirdsdarbība, svīšana un
apgrūtināta elpošana.

Līdzekļi muskuļu sāpju kontrolei. Farmaceite skaidro, ka
parasti šis simptoms jau ir iekļauts kompleksajos saaukstēšanās simptomu
mazinošajos preparātos, kas satur pretdrudža un pretiesnu līdzekļus. Protams,
te vietā ir klasiskie ieteikumi atpūsties, samazināt slodzi, "izgulēt
slimību", kā arī lietot daudz šķidruma. Toties, ja ir aizdomas, ka varētu
būt POTS, noteikti jākonsultējas ar ārstu, jo Covid-19 ir ieviesis nozīmīgas
korekcijas šī mokoša sindroma kontrolei, kā dēļ ārsta, kas īpaši specializējas
sājā jomā, palīdzība ir ļoti nozīmīga.

<h3>Caureja, vemšana, slikta dūša vai sāpes vēderā</h3>

Parasti saaukstēšanās gadījumā nav neviena no šiem
simptomiem, tādēļ diezgan droši saaukstēšanās diagnozi varam atmest. Taču visas
šis pazīmes var būt klātesošas gripas vai Covid-19 gadījumā. Ja spēji sākas
vemšana un caureja (bieži vienlaikus), tas varētu būt arī nepatīkamais
norovīruss. Šis viegli pārnēsājamais vīruss izraisa kuņģa vai zarnu iekaisumu
(akūtu gastroenterītu), kā simptomi ilgst no vienas līdz trim dienām

Norovīrusu, ko parasti sauc par vēdera gripu. To var
"noķert", pieskaroties inficētai virsmai, pēc tam - mutei, vai apēdot
inficētu pārtiku vai šķidrumu, vai, ja mutē nonāk kaut neliela inficētas
personas vēmekļu daļiņa.

Līdzekļi caurejas un vemšanas kontrolei. Vislabāk ir
pagulēt, uzturēt organismu hidratētu un gaidīt, kad pāries. Nav jau arī citas
izejas, jo šie simptomi burtiski "piesien" mājai un tualetes telpai.
Tomēr "Mēness aptiekas" farmaceite iesaka dažus līdzekļus, kas būtu
patiešām noderīgi, pat nepieciešami. Pulveri vai tabletes rehidratējoša šķīduma
pagatavošanai palīdzēs atjaunot elektrolītu līdzsvaru un mazinās vājumu, kas
radies no šķidruma zuduma. Caureju palīdzēs mazināt diosmektītu vai
racekadotrilu saturošas zāles.

"Mēdzām jokot, ka ārstētas iesnas jeb saaukstēšanās
pāriet nedēļas laikā, bet neārstētas - septiņās dienās. Patlaban tā sacīt vairs
nevaram - laiki ir mainījušies, un mums jāizglītojas tiem līdzi savas veselības
labad. Neslimosim! Bet, ja nākas slimot, tad - ar prātu un izpratni par
veselību!" saka "Mēness aptiekas" farmaceite Daiva Āboliņa.Lasi vēl:<ul><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/ar-ko-migrena-atskiras-no-traucejosam-galvassapem/12589">Ar ko migrēna atšķiras no traucējošām galvassāpēm</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/mistisks-klepus-pec-ilga-parbrauciena-ka-auto-nekopsana-var-novest-pie-veselibas-likstam/21568">Mistisks klepus pēc ilga pārbrauciena: Kā auto nekopšana var novest pie veselības likstām?</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/veselibas-padomi-tumsajam-gadalaikam/21437">Veselības padomi tumšajam gadalaikam</a>

 </li></ul>

Saaukstēšanās

Veselības aprūpe

Veselība

Tā nu tas ir - ar iesnām, krekšķi un karstu pieri vairs nav nekādi joki. Augšējo elpceļu slimību simptomi, kam agrāk lielu vērību nepievērsām, nu var liecināt arī par nopietnu...

Pazīmes, kas liecina - tas ir kas nopietnāks par saaukstēšanos

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...