Pēc vētras saasinās strīds par atbildību LSM

No amata atkāpjoties Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājam Uģim Lībietim, par amata pienākumu izpildītāju iecelta Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa, aģentūrai LETA apliecināja Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM).Nākamais Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs tiks izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Par konkursa norisi un termiņiem informācija tiks sniegta, kad būs pieņemts attiecīgais lēmums, sola LSM.<iframe id="hEflDJ5PlBWi" src="https://www.1188.lv/v4/lv/entertainment/advice/embed?code=hEflDJ5PlBWi" style="width:100%;display:block;border:0" frameborder="0" allowfullscreen></iframe> Tomēr, ņemot vērā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, atlases konkurss uz Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja amatu līdz vēlēšanām netiks izsludināts.LSM korporatīvās komunikācijas vadītāja Raina Anna Ločmele aģentūrai LETA norādīja, ka pēc aizvadītās nedēļas nogales vētras LSM izvērtēja gan paveikto, gan ziņu segumu sabiedrības informēšanā. Galvenais secinājums - Latvijas Radio 1 krīzes sākumā nenovērtēja situācijas nopietnību un nepārkārtoja savu darbu atbilstoši krīzes situācijai, lai gan radio šādos apstākļos ir teju vienīgais sabiedrības informēšanas kanāls.Ziņu izlaidumi tika nodrošināti, un vēlāk pēcpusdienā to biežums tika arī palielināts, kā arī Latvijas Radio 1 pārraidīja Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta sagatavoto ārkārtas ziņu speciālizlaidumu plkst. 15, taču, situācijai attīstoties un aptverot tās mērogu, programmai bija ātrāk jāpāriet uz pastiprinātu informatīvo režīmu, uzsvēra Ločmele.Lai arī Lībietis kā Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs ir uzņēmies vadītāja atbildību par dienesta darbu un pieņēmis lēmumu atkāpties no amata, LSM secina, ka vētras laikā notikušais nav viena cilvēka kļūdas vai rīcības rezultāts."Izvērtējumā identificēti arī sistēmiski jautājumi - iekšējā koordinācija, lēmumu pieņemšanas ātrums, informācijas eskalācija, aizvietošanas kārtība un rīcība situācijās, kad nav sasniedzami ierastie vadības ķēdes posmi," atzina Ločmele.Tāpēc šajā situācijā esot jārunā ne tikai par vadītāja atbildību, bet arī par LSM institucionālo atbildību pilnveidot procesus tā, lai līdzīga situācija neatkārtotos. "Vētras laikā gūtā pieredze ir pamats pārvērtēt lēmumu pieņemšanas ķēdes lomas, pilnvaras un eskalācijas kārtību krīzē," uzsvēra Ločmele.Viņa arī norādīja, ka izvērtēšanas process vēl turpinās, un jau tuvākajā laikā LSM noteiks kritērijus un rīcības algoritmu, pēc kura Latvijas Radio 1 ierastā programma krīzes situācijā tiek būtiski pārkārtota un pāriet uz pastiprinātu informatīvo režīmu.LSM sola arī pārskatīt darbības nepārtrauktības risinājumus gadījumiem, kad nav pieejama elektrība, internets vai mobilie sakari. Īpašu uzmanību LSM pievērsīs radio lomai, jo situācijās, kad nav pieejama elektrība, internets vai mobilie sakari, radio kļūst par galveno, nereti vienīgo, sabiedrības informēšanas kanālu.Vienlaikus medijs vērtēs, kādi cilvēkresursi, tehniskais nodrošinājums vai finansējums nepieciešams šo risinājumu īstenošanai."Jāuzsver, ka vadītāja loma īpaši nozīmīga ir krīzes situācijās, kurās jāspēj operatīvi pieņemt lēmumus arī tad, ja vadlīnijas vai instrukcijas nedod tiešu atbildi konkrētam gadījumam," teica Ločmele un piebilda, ka saskaņā ar plānu LSM šogad ir īstenojis virkni krīzes situāciju simulāciju un apmācību, to plānots darīt arī turpmāk.Kopumā LSM atzīst, ka radio ziņu sniegums krīzes sākumā nebija pietiekams, lai pilnvērtīgi nodrošinātu sabiedrības vajadzības situācijā, kad būtiski tika traucēta elektroapgāde un sakari.

Mediji

Vētra

Latvijas Radio 

Sabiedrība

No amata atkāpjoties Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājam Uģim Lībietim, par amata pienākumu izpildītāju iecelta Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa, aģentūrai LETA apliecināja Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM). Nākamais Latvijas...

Pēc Lībieša atkāpšanās, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja pienākumus pagaidām pildīs Eniņa

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...