Pēc augusta izskaņas spēcīgās vētras Latvijā līdz 31. augustam novērsti kopumā 3765 elektrolīniju bojājumi, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Vētras laikā maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits 24. augusta plkst. 8.45 sasniedza 285 000 AS "Sadales tīkls" pieslēgumu, tostarp mājsaimniecībām un juridiskajām personām. Salīdzinājumam, 2024. gada vētras laikā maksimālais atslēgumu skaits bija 55 000.
Elektroapgāde tika atjaunota pakāpeniski. 24. augusta rītā bez elektrības bija 84 583 klienti, 25. augusta rītā - 30 625, 26. augusta rītā - 10 790, bet 27. augusta rītā - 6176 klienti. Līdz 31. augusta plkst. 17 elektroapgāde bija atjaunota visiem klientiem.
Vētras seku novēršanas laikā apsekoti 26 800 kilometri elektrolīniju, bet "Sadales tīkls" saņēma 35 750 klientu zvanus.
Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroapgādi, tika mobilizēti maksimāli pieejamie resursi. Darbos vienlaikus iesaistīja 200 līdz 240 brigādes un 500 līdz 700 darbinieku, tostarp astoņas brigādes no Igaunijas.
Vitenbergs uzsvēra, ka darbs bijis īpaši intensīvs. Daļa darbinieku atgriezās no atvaļinājumiem, bet intensīvākajā darbu posmā naktīs gulēja vien trīs līdz četras stundas. Atsevišķās vietās postījumi bijuši tik plaši, ka elektrolīnijas nācies izbūvēt praktiski no jauna.
Par smagāk skartajām teritorijām, kur elektroapgādes pārtraukums ilgāk par 72 stundām skāra vairāk nekā 5% lietotāju, atzīti Rēzeknes, Ogres, Aizkraukles, Olaines, Preiļu, Jēkabpils, Krāslavas un Bauskas novadi.
Kopumā vētra būtiski skāra aptuveni 80% līdz 90% Latvijas teritorijas. Salīdzinoši mazāki postījumi bija Valmieras, Valkas un Liepājas novados. Kurzemes centrālajos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 40 līdz 80 milimetrus, bet Kolkā tika reģistrēti 124 milimetri nokrišņu, kas pārsniedz mēneša normu.
Vēja ātrums daudzviet sasniedza 19 līdz 24 metrus sekundē, savukārt stiprākās vēja brāzmas Rīgā sasniedza 31 metru sekundē.
Pēc ministra teiktā, postījumu apmēru veicināja vairāku apstākļu kopums. Spēcīgas vasaras vētras Latvijā ir salīdzinoši retas, turklāt kokiem šajā laikā ir lapas, kas palielina vēja radīto slodzi. Pirms vētras bija arī intensīvi lijis, tādēļ zeme bija slapja un koki vieglāk tika izrauti ar saknēm. Nokrišņi palielināja arī pašu koku svaru. Savukārt Sēlijā un Latgalē vēja virziens un stiprums bijis netipisks.
<h3>Plāno pasākumus turpmāko vētru seku mazināšanai</h3>
Pēc vētras Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) identificējusi vairākus pasākumus, kas nākotnē varētu mazināt līdzīgu dabas stihiju sekas.
Enerģētikas jomā paredzēts vērtēt 110 kV elektrolīniju trašu paplašināšanu, elektrolīniju aizsardzību pret laikapstākļu ietekmi, telekomunikāciju risinājumus krīzes situācijās, kā arī stiprināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām.
Telekomunikāciju jomā Satiksmes ministrijai rosināts izvērtēt alternatīvas energoapgādes nodrošināšanu nepieciešamības gadījumā, ieviest viesabonēšanu krīzes situācijās un izstrādāt algoritmus masveida bojājumu gadījumiem.
Savukārt Ekonomikas ministrijai ierosināts izstrādāt mehānismu degvielas pieejamības nodrošināšanai elektroapgādes traucējumu laikā, lai degviela iedzīvotājiem būtu pieejama kā kritisks pakalpojums.
KEM arī rosina uzlabot starpinstitucionālo informācijas apmaiņu un savlaicīgi noteikt krīzes seku novēršanas prioritātes. Tāpat paredzēts meklēt efektīvākus veidus, kā iedzīvotājus sasniegt situācijās, kad vienlaikus pārtrūkst sakari un elektroapgāde, kā arī rīkot kopīgas valsts, pašvaldību un sabiedrisko mediju krīzes komunikācijas mācības.
Pēc Vitenberga teiktā, pašvaldībām nepieciešami papildu resursi nepārtrauktai pamatpakalpojumu nodrošināšanai, kā arī skaidri algoritmi un regulāras mācības to pārbaudei. Kā viens no risinājumiem minēta arī efektīvāka nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaiste.
Ministrs komisijas sēdē norādīja, ka vētras seku novēršana izgaismojusi arī nepieciešamību pēc plašākas krīzes vadības koordinācijas un lielākas Krīzes vadības centra iesaistes.

Elektrība

Vētra

Sabiedrība

Pēc augusta izskaņas spēcīgās vētras Latvijā līdz 31. augustam novērsti kopumā 3765 elektrolīniju bojājumi, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja klimata un enerģētikas ministrs Jānis...

Pēc postošās vētras Latvijā novērsti 3765 elektrolīniju bojājumi

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...