Pusgadu līdz vēlēšanām Siliņas valdība nonāk uz izjukšanas robežas

<div>Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.Augulis pirms balsojuma žurnālistiem pauda viedokli, ka iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir vērojamas daudzas nesakritības un pretrunas ar tajā pausto saturu. Viņaprāt, satiksmes ministrs nespēja sniegt skaidru atbildi par gatavību deklasificēt šo informatīvo ziņojumu, lai gan jau esošajā formā tajā iespējams saskatīt, kā un uz kāda pamata tiek pieņemti lēmumi.Ņemot vērā minēto, Augulim sacīja, ka viņam nav pārliecības par piedāvāto risinājumu pamatotību, un viņš nav gatavs tajos ieguldīt nodokļu maksātāju naudu.Deputāts arī akcentēja, ka valstij ir pietiekami daudz citu, daudz svarīgāku jautājumu, kuru risināšanai nepieciešams finansējums, tostarp tādu veselības aprūpes problēmu kā cukura diabēts, kā arī citu sabiedrībai būtisku jomu atbalsts.Tādēļ, viņaprāt, konkrēto ieceri ir iespējams arī neatbalstīt ar finansējumu, jo valsts rīcībā esošie līdzekļi būtu jānovirza mērķiem, kuriem ir skaidra sabiedriskā pievienotā vērtība.Debatēs opozicionāre Ramona Petraviča (LPV) norādīja, ka "valdība šķērdējas ar 30 miljoniem kā tādu sīknaudu". Viņa akcentēja, ka "airBaltic" problēmas ir bijušas ilgu laiku, taču, viņasprāt, nekas nav izdarīts, lai tās atrisinātu. Viņa uzskata, ka šie 30 miljoni nav pēdējie un vajadzēs vēl.Politiķe uzskata, ka kompānija līdz šim vispār nav tikusi kontrolēta. Viņa pauda šaubas, ka aizdotie 30 miljoni tiks atdoti. "Investori neraujas investēt grimstošā kuģī," teica Petraviča, paužot viedokli, ka aviokompānijai, iespējams, vēl vajadzēs "simtus miljonu".Petraviča savā runā norādīja, ka aizdotā nauda ir iedzīvotāju nauda, kura, visticamāk, netiks atdota. Viņa atsaucās uz iepriekšējiem politiķu solījumiem, ka situācija "airBaltic" tiks sakārtota un aviokompānijai vairs papildu finansējumu nevajadzēs."Kur ir reāls plāns," vaicāja politiķe, pieļaujot, ka pašlaik "skaidra plāna, kā uzņēmumam dzīvot turpmāk", valdībai neesot.Opozicionārs Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka "airBaltic" ir jāmēģina restrukturizēt, bet jābūt konkrētam plānam, kā to izdarīt. Viņš norādīja, ka šāda plāna neesot un ka deputāti nezinot, par ko viņi balsos. "Jūs ar nodokļu naudu balsosiet par ko?" prasīja Kulbergs.Viņš teica, ka valdībai jau 2023. gadā vajadzēja pieņemt konceptuālu lēmumu - glābt "airBaltic" vai skatīties uz alternatīvu. Viņš arī teica, ka 30 miljoni eiro nerisina restrukturizācijas jautājumus. Pēc Kulberga aprēķiniem tam vajadzīgi 300 miljoni eiro.Saeimā izjukušās "Stabilitātei" frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova teica, ka degvielas cena tika samazināta par 8 centiem litrā, bet "airBaltic" tiks piešķirti 30 miljoni eiro. Čulkova arī pauda neticību, ka satiksmes ministrs Atis Švinka (P) uzņemsies par lēmumu politisko atbildību, jo tuvojas vēlēšanas un viņš vairs nebūšot ministrs.Opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) teica, ka "airBaltic" kļuvusi par politisko cīņu ķīlnieku. Viņš norādīja, ka NA ieskatā "airBaltic" nav jālikvidē, bet partijai joprojām neesot pilnīgas informācijas, lai atbalstītu aizdevuma piešķiršanu."Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa pauda viedokli, ka 90% deputātu nezina, par ko tieši viņi balsos, kur aizies šie 30 miljoni eiro. "Vai tiešām nav pienācis beidzot laiks atklāti pateikt, ka "airBaltic" naudu mēs nekad nedabūsim atpakaļ?" premjerei Evikai Siliņai (JV) prasīja Liepiņa.Liepiņa arī vērsās pie ZZS, norādot, ka šie 30 miljoni eiro būšot uz viņu sirdsapziņas.Aizdevums "airBaltic" nepieciešams saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu. Aizdevuma izsniegšanu 31. martā atbalstīja valdība, taču ZZS iebildumu un ultimātu dēļ šis jautājums vairākas nedēļas "iestrēga" un parlaments kavējās ar lēmuma pieņemšanu.Pēc vairāku nedēļu strīdiem Siliņas valdībā pārstāvēto partiju domstarpības par atbalstu aviokompānijai "airBaltic" bija samilzušas tik tālu, ka Siliņa trešdien pieļāva valdības krišanu.ZZS Saeimas frakcijas deputāti uzstāja uz "trīs punktu piedāvājumu", tostarp satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.ZZS ultimāts paredzēja, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, kā "airBaltic" sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.Savukārt "Progresīvie" uzsvēra, ka ZZS piedāvājumu negrasās apsvērt, bet "Jaunā vienotība" koalīcijas partnerus aicināja uz sarunām, lai vienotos par turpmāko darbu.Sarunās, kas notika ceturtdienas rītā, koalīcijas partneri tomēr vienojās turpināt strādāt kopā. Kā medijiem norādīja Siliņa, vienošanās paredz, ka Švinkam būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums. Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, uzsvēra premjere. Pagaidām gan viņa nav precizējusi, kā tieši īsā laikā varētu sasniegt šādus rādītājus, tādējādi ļaujot Švinkam amatu ministra krēslā saglabāt.Tāpat Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija ir jāreorganizē, jo "daudzi darbi ir iestrēguši" un nevirzās uz priekšu. Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā. Arī te pašlaik nav sekojusi lielāka konkrētība par to, kas tieši ministrijas struktūrā strādā slikti un kas, viņasprāt, darāms, lai steidzami sasniegtu pašas izvirzīto mērķi.Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsam Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.Ziņa papildināta plkst. 16.15.</div>

airBaltic

Politika

Aktuāli

Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā. Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS),...

Pēc ultimātiem, apvainojumiem un draudiem "airBaltic" tomēr tiek pie 30 miljonu eiro valsts aizdevuma

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...