Aizvadītā nedēļas nogales vētra parādīja, ka krīzes situācijā kritiski svarīga kļūst ne tikai valsts lielā infrastruktūra, bet arī pavisam ikdienišķas vietas reģionos.Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas "CSR Latvia" valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone uzsver, ka valstij un pašvaldībām kopā ar uzņēmējiem steidzami jāvienojas par sadarbības modeli lokālo drošības punktu uzturēšanai.<blockquote>Ilgstošu elektrības un sakaru pārrāvumu laikā lauku teritorijās par izdzīvošanas mezglpunktu var kļūt vienīgais vietējais veikals, degvielas uzpildes stacija, skola vai pasta nodaļa.</blockquote>Tās ir vietas, kur iedzīvotāji var uzlādēt tālruņus, iegūt dzeramo ūdeni, saņemt jaunāko informāciju un sasildīties. Tā kā mazie uzņēmēji paši saviem spēkiem nevar pārtapt par civilās aizsardzības objektiem, valsts un privātajam sektoram kopīgi jāmeklē risinājumi to darbības nodrošināšanai ar ģeneratoriem un resursu rezervēm.Eksperte norāda, ka aizvadītā stihija kalpo kā atgādinājums mainīt izpratni par gatavību krīzēm. Tā sauktā 72 stundu gatavība, ārkārtas somas un lietotne "112 Latvija" nav paredzētas tikai militāra apdraudējuma gadījumam — tās ir vienlīdz būtiskas arī dabas katastrofu un ilgstošu infrastruktūras dīkstāvju laikā. Tāpat uzņēmumiem klimata risku izvērtēšana un sava ievainojamība turpmāk jāuztver kā ikdienas risku vadības instruments.

Vētra

Sabiedrība

Aizvadītā nedēļas nogales vētra parādīja, ka krīzes situācijā kritiski svarīga kļūst ne tikai valsts lielā infrastruktūra, bet arī pavisam ikdienišķas vietas reģionos. Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas "CSR Latvia" valdes...

Pēc vētras haosa: eksperti prasa laukos veidot jaunus "izdzīvošanas punktus"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...