Bērna uzvedība ne vienmēr ir vienkārši nepaklausība vai vēlme pārbaudīt pieaugušo pacietību. Pēkšņas garastāvokļa izmaiņas, sekmju pasliktināšanās, noslēgšanās vai intereses zudums var liecināt, ka bērnam ir grūtības un nepieciešams pieaugušo atbalsts. Tāpēc vecākiem un pedagogiem svarīgi vērtēt ne tikai pašu uzvedību, bet arī mēģināt saprast, kas aiz tās slēpjas.Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā “Vecāku kods” par bērnu uzvedības un atkarību problēmu riska pazīmēm diskutēja Rīgas Jaunciema pamatskolas direktore Anna Zaula un Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja Karīna Beinerte.Bērniem un pusaudžiem dažādos attīstības posmos ir raksturīgas emociju svārstības, vēlme pēc lielākas patstāvības un robežu pārbaudīšana. Tomēr uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad uzvedības izmaiņas ir ilgstošas, kļūst izteiktākas vai sāk traucēt bērna ikdienai, piemēram, mācībām, attiecībām ar ģimeni un vienaudžiem vai iepriekš ierastajām interesēm.Beinerte skaidro, ka bērniem, kuriem vēlāk tiek diagnosticēti uzvedības traucējumi, pirmās pazīmes dažkārt parādās jau pirmsskolas vecumā. Šādi bērni var būt īpaši jutīgi un uz ikdienišķām situācijām reaģēt daudz intensīvāk nekā vienaudži. Neapmierinātību vai savas vajadzības viņi var paust arī fiziski, piemēram, sitot, raujot vai kniebjot citiem.Par nozīmīgu signālu var kļūt arī izteikta un ilgstoša nepaklausība. Bērniem ir normāli reizēm atteikties paklausīt pieaugušajiem, tomēr problēmas var rasties tad, ja pretestība kļūst par ikdienas normu. Bērns var regulāri atteikties sadarboties vai ignorēt pieaugušā teikto, un šādā situācijā svarīgi mēģināt noskaidrot uzvedības iemeslus.Ne vienmēr bērna uzvedība dažādās vidēs ir vienāda. Zaula norāda, ka daži bērni skolā spēj sevi ļoti labi kontrolēt, bet mājās pēc pārnākšanas piedzīvo spēcīgu emocionālu sabrukumu. Tas var izpausties kā ilgstoša raudāšana, dusmas vai nekontrolējama uzvedība.Vecākiem šādos gadījumos būtu jāvērtē ne tikai tas, kas notiek, bet arī epizožu ilgums un intensitāte. Īslaicīga emocionāla izlāde pati par sevi ne vienmēr liecina par nopietnu problēmu, taču situācija kļūst satraucošāka, ja bērnam nepieciešama ļoti ilga laika daļa, lai nomierinātos, un šādas epizodes būtiski ietekmē visu ģimenes ikdienu.Par iespējamām grūtībām var liecināt arī ilgstoša noslēgšanās un izvairīšanās no sarunām, pēkšņas izmaiņas draugu lokā, atteikšanās no iepriekš iecienītām nodarbēm, izmaiņas miega vai ēšanas paradumos, biežāki konflikti, aizkaitināmība vai izteikta vienaldzība. Tāpat uzmanība jāpievērš koncentrēšanās grūtībām un pēkšņam sekmju kritumam.Viena pazīme pati par sevi automātiski nenozīmē, ka bērnam ir nopietna problēma. Taču vairākas izmaiņas vienlaikus un to ilgstoša saglabāšanās var būt iemesls bērnam pievērst lielāku uzmanību.Svarīga ir arī pieaugušā reakcija. Ja vecāki pamana izmaiņas bērna uzvedībā, sarunai vēlams izvēlēties mierīgu brīdi un izvairīties no pārmetumiem. Tā vietā var runāt par konkrēti pamanītajām izmaiņām un paust bažas par bērna pašsajūtu. Bērnam ir būtiski saprast, ka pieaugušais vēlas palīdzēt, nevis viņu sodīt vai nosodīt.Beinerte uzsver, ka uzvedības korekcijas pamatā ir pozitīvas attiecības. Ja bērnam ikdienā trūkst emocionālas piesaistes un pieaugušais galvenokārt pamana viņa kļūdas, sadarbību panākt ir daudz grūtāk. Īpaši svarīgi tas ir pusaudžu vecumā, kad pieaugušajiem jāizvēlas, par kuriem jautājumiem patiešām ir vērts iesaistīties konfliktā.Bērna grūtību pamanīšanā nozīmīga ir arī sadarbība starp ģimeni un skolu. Skolotāji var pirmie ievērot, ka bērns kļuvis noslēgtāks, zaudējis motivāciju, biežāk konfliktē ar vienaudžiem vai vairs neiesaistās mācību procesā.Arī negatīvi ieraksti e-klasē ne vienmēr būtu jāuztver tikai kā pārmetums vecākiem. Zaula aicina šādu informāciju uztvert arī kā signālu, ka skolotājam ir radušās grūtības ar bērna uzvedību un nepieciešama pieaugušo sadarbība.Ja uzvedības grūtībām ir bioloģiski vai neirobioloģiski cēloņi, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, mācīšanās grūtības vai intelektuālās attīstības traucējumi, situācijas risināšanai var būt nepieciešama speciālistu iesaiste un profesionāla diagnostika.Ekspertes uzsver, ka palīdzības meklēšana nav vecāku neveiksme. Tieši savlaicīga problēmu pamanīšana un atbilstoša atbalsta meklēšana var palīdzēt bērnam saņemt nepieciešamo palīdzību un novērst to, ka grūtības ar laiku kļūst vēl nopietnākas.

Vecāki

Bērni

Bērna uzvedība ne vienmēr ir vienkārši nepaklausība vai vēlme pārbaudīt pieaugušo pacietību. Pēkšņas garastāvokļa izmaiņas, sekmju pasliktināšanās, noslēgšanās vai intereses zudums var liecināt, ka bērnam ir grūtības un nepieciešams pieaugušo...

Pēkšņi mainās bērna uzvedība? Pazīmes, kuras vecākiem nevajadzētu palaist garām

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...