Mitrs, sasmacis gaiss, tumši pleķi kaktos, aprasojuši logi,
izmazgātās drēbes tā arī nežūst - tās ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt, ka
līdz ar rudens drēgnā laika iestāšanos nelūgtais viesis pelējums atgriežas
mājoklī. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele atgādina -
pelējumu nedrīkst ignorēt, tas nav tikai vizuāls traucēklis, bet gan bieds ēkas
konstrukcijām un - vēl jo vairāk - risks veselībai.

"Pelējums ir sēne un kā jau dabas sastāvdaļa atrodas
mums visapkārt - tā nekaitē, līdz brīdim, kad tai rodas labvēlīgi apstākļi, lai
pārmērīgi savairotos, kas pelējuma sēnes gadījumā nozīmē pietiekami mitru,
siltu un nevēdinātu vidi. Latvijas klimats ir salīdzinoši mitrs, un līdz ar
rudens vēsāka laika iestāšanos logus atveram aizvien retāk - tā rezultātā samazinās
ventilācija un uzkrājas mitrums, kas var rasties gan kādu mājokļa ķibeļu dēļ,
gan arī to radām mēs paši, vienkārši elpojot, gatavojot ēst, mazgājoties un
veicot citas ikdienišķas darbības. Paaugstināta pelējuma sēnītes sporu
koncentrācija iekštelpu gaisā rada apdraudējumu cilvēka veselībai - tā var
izraisīt elpceļu slimības, alerģiskas reakcijas, infekcijas un iedarboties
toksiski," skaidro Apotheka farmaceite.

Pelējuma sēne ir īpaši bīstama cilvēkiem ar noslieci uz
alerģijām, hroniskām saslimšanām un dažādiem imūnās sistēmas darbības
traucējumiem, maziem bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem gados. Tomēr būtisks
aspekts ir kontakta ilgums, un, tā kā savos mājokļos parasti uzturamies
ilgstoši, pelējumu nedrīkst ignorēt neviens - neatkarīgi no vecuma un veselības
stāvokļa. Pelējuma sēnīte negatīvi ietekmē respiratoro sistēmu - elpceļus un
plaušas -, un biežākās izpausmes pēc saskarsmes ar to var būt klepus,
šķaudīšana, sēcoša elpa, deguna aizlikums, deguna tecēšana, turklāt tā var
negatīvi ietekmēt arī jau esošās hroniskās elpceļu slimības. Tāpat var rasties
acu kairinājums, ādas kairinājums un izsitumi, galvassāpes, var tikt sekmēta
astmas attīstība, hronisku saslimšanu saasinājumi un citas saslimšanas. Ja
simptomi nav izteikti, palīdzību var meklēt aptiekā pie farmaceita, kurš
ieteiks piemērotus preparātus alerģijas ārstēšanai jeb antihistamīnus, tomēr
ieteicams vērsties arī pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs veselības stāvokli un
nepieciešamības gadījumā novirzīs pie atbilstošā speciālista.

Kā cīnīties ar pelējumu?

Novērs cēloni - tas ir pats svarīgākais, citādi pelējums
var atgriezties atkārtoti, un pat remonts te nelīdzēs. Jāatrod liekā mitruma
avots, jāpārliecinās, vai nav tekoša jumta vai citu ūdens noplūžu, vai ir
iztīrītas notekas, uzstādītas pietiekami jaudīgas ventilācijas sistēmas un
pareizi noregulēta logu ventilācija.

Tīri un žāvē - ja pelējuma ir maz, to var notīrīt ar
sadzīves ķīmiju, tostarp atšķaidītu hlora balinātāju, ūdeņraža peroksīdu (3-10%
šķīdumu), sodas ūdeni (10 grami sodas uz 1 litru ūdens), apsmidzināt ar etiķi
vai ņemt talkā fungicīdus jeb pretsēnīšu līdzekļus. Pēc apstrādes virsmu
noslauka un ļauj tai nožūt. Žāvēšanai var uz 10-15 minūtēm ieslēgt kvarca
lampu. Ja pelējuma ir daudz, to ar profesionāliem līdzekļiem var palīdzēt likvidēt
dezinfekcijas speciālisti.

Nodrošini ventilāciju - tas ir viens no vienkāršākajiem
veidiem, kā mazināt paaugstinātu mitrumu telpās un ar gaisa kustības palīdzību
nožāvēt slapjās virsmas. Gaisa apmaiņa jānodrošina ar speciālām ventilācijas
sistēmām vai ar vēdināšanu. Vēdini, pilnībā atverot logu, piemēram, uz minūti
reizi stundā.

Kontrolē mitruma līmeni - seko līdzi mitruma līmenim
telpās, piemēram, par dažiem eiro iegādājoties vienkāršu iekštelpu termometru
ar mitruma mērītāju. Relatīvā mitruma līmenim jābūt no 40% līdz 60% - ja tas ir
paaugstināts, papildus var uzstādīt gaisa sausinātāju. Tāpat jāpieskata, lai
mitruma līmenis nav pazemināts, jo tad gaiss kļūs sauss, kairinās elpceļus un
sausinās gļotādu.

Regulē apkuri pārdomāti - lai arī šobrīd jau esam ieraduši
apkuri taupīt, tomēr nepietiekama ēku apkure ir viens no iemesliem pelējuma
attīstībai, tāpēc jāseko līdzi pietiekamai (vēlams ne zemākai par 16 grādiem)
temperatūrai telpās, iespējams, jāsāk pa retam piekurināt agrāk rudenī un
jāapsilda visas mājokļa telpas. Tāpat ieteicams pa dienu turēt vaļā aizkarus,
ļaujot saules siltumam un gaismai nokļūt iekštelpās - pelējumam netīk saules
gaismas ultravioletais spektrs.

Atbrīvojies no pelējuma skartajiem priekšmetiem - paklājus
un citus mīkstos materiālus ieteicams likvidēt, jo nav garantijas, ka sporas no
tiem izdosies iznīdēt pilnībā. Tāpat pārbaudi puķupodus - vai drenāža ir
pietiekama un pelējuma sēnīte nav iemitinājusies augsnē. Bieži lietotus apģērbus
pelējums nepagūs pārņemt, un tiem var līdzēt mazgāšana ļoti augstā temperatūrā
un vēlams arī žāvēšana veļas žāvētājā.

Atbrīvo vietu - pie sienām un stūros cieši piestumtas
mēbeles kavē gaisa plūsmu, tā radot pelējumam tīkamu vidi, tāpēc ieteicams iekārtas
novietot kaut dažus centimetrus atstatu no sienas.

Pievērs uzmanību paradumiem - ja iespējams, izmazgātās
drēbes žāvē ārā vai veļas žāvētājā; ja ir vējtveris, salijušās virsdrēbes un
lietussargu atstāj apžūt tajā; gatavojot ēdienu, ieslēdz tvaika nosūcēju un
katliem, pannām uzliec vākus. Labākai gaisa apmaiņai iekštelpu durvis labāk
turēt atvērtas.

Reaģē laicīgi - arī tad, kad cīņa ar pelējumu uzveikta,
ieteicams pieskatīt mājokli, pieraugot, vai pelējums neatgriežas, un pie
pirmajām aizdomām veikt pretpasākumus, nepieļaujot tā izplatību.

"No pelējuma sēnītes sporu iekļūšanas mājās izvairīties
nevar, tāpēc labākais veids cīņā ar pelējumu ir radīt tam nedraudzīgus
apstākļus. Sausā, gaišā un vēdinātā vidē, kas ir pienācīgi aizsargāta pret
mitrumu un nodrošināta ar atbilstošas jaudas ventilācijas risinājumiem,
pelējumam nevajadzētu rasties. Turklāt, ķeroties pie pretpasākumiem, būtiski
atcerēties, ka arī jebkuri pretpelējuma līdzekļi jālieto ar piesardzību,
stingri ievērojot to lietošanas pamācību un ieteicamos drošības pasākumus,
tostarp jālieto gumijas cimdi un respirators, kas ļaus izvairīties no ķīmisko
izgarojumu ieelpošanas, un vēlams arī aizsargbrilles. Tāpat pēc šo līdzekļu
lietošanas nepieciešams arī kārtīgi izvēdināt telpu," piekodina Mārīte Šukele.Lasi vēl:<ul><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/lapas-zari-un-citi-bioatkritumi-kur-to-visu-likt/19854">Lapas, zari un citi bioatkritumi – kur to visu likt?</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/tek-jumts-un-zud-siltums-ka-nepielaut-ka-caur-jumtu-pieaug-apkures-rekini/19638">Tek jumts un zūd siltums: kā nepieļaut, ka caur jumtu pieaug apkures rēķini</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/3-butiski-jautajumi-kurus-sev-uzdot-pirms-neremonteta-dzivokla-iegades/19232">3 būtiski jautājumi, kurus sev uzdot pirms neremontēta dzīvokļa iegādes</a>

 </li></ul>

Veselības aprūpe

Veselība

Māja

Mitrs, sasmacis gaiss, tumši pleķi kaktos, aprasojuši logi, izmazgātās drēbes tā arī nežūst - tās ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt, ka līdz ar rudens drēgnā laika iestāšanos nelūgtais...

Pelējums mājoklī: kā tas var ietekmēt veselību un kā ar to cīnīties?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...