Personas dati mūsdienās ir viena no vērtīgākajām "valūtām" krāpnieku rokās. Ja noziedzniekiem izdodas iegūt cilvēka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi vai citu sensitīvu informāciju, tā var tikt ne tikai izmantota vienā krāpšanas mēģinājumā, bet arī pārdota citiem krāpniekiem. Tas nozīmē, ka apdraudējums var saglabāties vēl ilgi pēc datu noplūdes. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma skaidro, kāpēc šādi uzbrukumi kļūst arvien bīstamāki un kā sevi pasargāt.<h3>Krāpnieki vispirms iegūst uzticību</h3>Pēc datu noplūdes krāpšanas risks ievērojami pieaug. Ja krāpnieku rīcībā nonāk personas vārds, uzvārds, adrese vai cita personiska informācija, viņi spēj radīt daudz pārliecinošāku iespaidu. Piemēram, zvanītājs var apgalvot, ka redz jūsu datus kādā oficiālā sistēmā vai ka tie nonākuši nopludināto datu sarakstā.Šādos gadījumos cilvēkiem bieži tiek stāstīts, ka nepieciešams "apstiprināt identitāti", "pasargāt kontu" vai "atjaunot datus". Patiesībā tas ir mēģinājums panākt, lai upuris apstiprina Smart-ID pieprasījumu, atklāj papildu informāciju vai veic darbības internetbankā.Eksperte uzsver, ka krāpnieki nereti nesteidzas uzreiz nozagt naudu. Vispirms viņi cenšas iegūt cilvēka uzticību, lai vēlāk īstenotu savu shēmu.<h3>Krāpnieki veido detalizētus cilvēku profilus</h3>Krāpniecība vairs nav atsevišķu cilvēku darbība. Noziedznieki darbojas organizēti, dalās ar informāciju, izmanto kopīgas datubāzes, automatizētus rīkus un modernās tehnoloģijas.Iepriekš krāpšanas mēģinājumi bieži tika balstīti uz atsevišķām detaļām, kas iegūtas no sociālajiem tīkliem, publiskiem avotiem vai agrākām datu noplūdēm. Tagad situācija kļūst daudz bīstamāka, jo krāpnieku rīcībā var būt plašāks un precīzāks datu kopums.Tas ļauj viņiem labāk izprast cilvēka ikdienu, īpašumus, paradumus un iespējamās vājās vietas. Jo vairāk informācijas ir viņu rīcībā, jo ticamāki šķiet zvani, e-pasti un īsziņas.<h3>Kā pasargāt sevi?</h3>Pieaugot krāpšanas riskiem, svarīgākais ir nezaudēt modrību un neļauties steigai.Ja kāds negaidīti sazinās un apgalvo, ka jūsu dati ir noplūduši, vispirms rūpīgi izvērtējiet situāciju. Krāpnieki bieži izmanto satraukumu, lai panāktu nepārdomātu rīcību.Tāpat nevajadzētu atvērt aizdomīgas saites, pat ja ziņa šķiet oficiāla. Internetbankā vai valsts iestāžu sistēmās drošāk pieslēgties, adresi pārlūkprogrammā ievadot pašam.Īpaši svarīgi ir neapstiprināt Smart-ID, eParaksta vai citus autentifikācijas pieprasījumus, kurus pats neesat iniciējis. Tāpat nekad nevajadzētu izpaust internetbankas piekļuves datus, paroles, PIN kodus vai autentifikācijas apstiprinājumus.Papildu drošībai ieteicams visur, kur iespējams, izmantot divu faktoru autentifikāciju un katram kontam izvēlēties atšķirīgu, drošu paroli.Ja rodas šaubas par zvanītāja vai rakstītāja identitāti, sarunu ieteicams pārtraukt un pašam sazināties ar banku vai attiecīgo iestādi, izmantojot oficiālajā mājaslapā norādītos kontaktus.Savukārt, ja ir aizdomas, ka dati tomēr nonākuši krāpnieku rokās vai esat kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties jāinformē banka un jāvēršas Valsts policijā.Lai gan datu noplūde automātiski nenozīmē finansiālus zaudējumus, jāatceras, ka nozagtā informācija var tikt izmantota arī pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Tāpēc kritiska domāšana un rūpīga saņemtās informācijas pārbaude ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sevi no krāpniekiem.

Krāpniecība

CSDD kiberuzbrukums

Aktuāli

Personas dati mūsdienās ir viena no vērtīgākajām "valūtām" krāpnieku rokās. Ja noziedzniekiem izdodas iegūt cilvēka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi vai citu sensitīvu informāciju, tā var tikt ne tikai...

Personas dati krāpnieku rokās: kā neļaut tos izmantot pret sevi

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...