“Personības testi, kas tevi izseko” – kā šķietami nevainīgi testi vāc datus

Vai esi kādreiz aizpildījis kādu no tiem jautriem testiem sociālajos tīklos – “Kurš auto vislabāk piestāv tavai personībai?”, “Noskaidro, kā tu izskatīsies vecumdienās” vai “Uzzini, kurā valstī tev vajadzētu dzīvot”? Izklausās nekaitīgi un pat izklaidējoši, vai ne? Tomēr aiz šādiem “nevainīgiem” testiem bieži slēpjas datu vākšanas mehānisms, kas ļauj uzņēmumiem un reklāmas platformām veidot precīzu psiholoģisko profilu par tevi – un pēc tam izmantot to, lai ietekmētu tavu uzvedību, izvēles un pat politiskos uzskatus.

Kā nevainīgais tests kļūst par datu rīku?

Kad tu atbildi uz jautājumiem par sevi, piemēram, “Vai tu labprāt pavadi laiku vienatnē?”, “Vai tici intuīcijai vairāk nekā faktiem?” utt., platforma iegūst vairāk nekā tikai tavas atbildes.

Tā var savākt arī:

• vecumu, dzimumu, atrašanās vietu, valodu,
• datus par tavu ierīci un pārlūkprogrammu,
• tavas reakcijas, klikšķus, laiku, ko pavadi katrā lapā,
• un — visbīstamākais — tavu psiholoģisko tipu (ekstraverts, emocionāls, riskētājs utt.).

Rezultātā tiek izveidots tavs “digitālais profils” — datu kopums, kas precīzi atspoguļo tavu uzvedību, intereses un pat vājās puses.

Kāpēc tas tiek darīts?

Šie dati ir zelts reklāmas industrijai. Jo vairāk par tevi zina, jo precīzāk var:

• Rādīt personalizētas reklāmas – piemēram, cilvēkiem ar impulsīvu temperamentu biežāk rādīs spontānus “limited offer” pirkumus.
• Ietekmēt tavu viedokli – sociālo tīklu algoritmi var virzīt noteiktu informāciju, kas saskan ar tavu pasaules uztveri (vai to pastiprina).
• Manipulēt ar emocijām – piemēram, politiskajās kampaņās tiek izmantoti dati par to, kuri cilvēki reaģē uz bailēm vai dusmām.

Kā testi piekļūst taviem datiem?

Daudzi “testi” tiek publicēti kā trešo pušu lietotnes vai vietnes, kas prasa “autorizēties ar Facebook/Google”, vai sociālo tīklu lapas, kas izmanto jautājumus un interaktīvus rīkus. Kad tu piešķir piekļuvi, lietotne iegūst tiesības redzēt tavus profilus, draugu sarakstu, reakcijas un pat interešu vēsturi. Pat ja vēlāk testu dzēs, dati jau ir lejupielādēti un saglabāti.

Kā personu dati tiek izmantoti reklāmās?

Digitālā reklāma šodien ir neticami precīza. Tavi testi, klikšķi, video skatījumi un pat emociju reakcijas veido datu kopu, kas palīdz izveidot mērķa grupas ar konkrētu raksturu, rādīt reklāmas cilvēkiem, kas, piemēram, biežāk izjūt trauksmi vai vēlas ātri gūt panākumus, un izveidot naratīvus, kas tev šķiet paša izvēlēti, bet faktiski ir emocionāli pielāgoti. Citiem vārdiem: algoritms tevi iepazīst tik labi, ka reizēm spēj paredzēt, ko tu pirksi vai par ko balsosi, pirms tu pats to izlem.

Kā tu vari pasargāt sevi?

Lai gan datu vākšanu pilnībā apturēt nav iespējams, tu vari ievērojami samazināt riskus un kontrolēt, ko redzi sociālo mediju lapās.

1. Paslēp nevēlamo saturu

Izmanto sociālo platformu funkcijas “Slēpt”, “Neinteresē”, “Kāpēc redzu šo reklāmu?” Sociālajās platformās Facebook, Instagram, YouTube un TikTok šīs funkcijas ļauj:

• bloķēt vai paslēpt manipulējošas reklāmas,
• norādīt, ka konkrēts saturs tevi neinteresē,
• pārbaudīt, kāpēc tieši tev tiek rādīta konkrētā reklāma.

Šādi algoritms pielāgojas tavām reālajām interesēm, un laika gaitā tava plūsma kļūst veselīgāka, mazāk toksiska un grūtāk manipulējama.

2. Nedod piekļuvi nejaušām lietotnēm vai testiem

Pirms sāc aizpildīt testu, pārbaudi:

• vai tā ir oficiāla vietne,
• vai tiek prasīta piekļuve tavai informācijai (e-pastam, kontaktiem u.tml.),
• vai redzi skaidru informāciju par to, kas ir testa izstrādātājs.

Ja nav – neklikšķini!

3. Regulāri pārskati savu reklāmas profilu

Facebook un Google piedāvā lietotāja iestatījumos pārskatīt, kādas intereses tev ir piešķirtas. Tu vari tās rediģēt, izdzēst vai mainīt, lai ierobežotu personalizēto reklāmu ietekmi.

4. Esi kritisks pret emocionāliem testiem

Ja tests tevi uzrunā ar vārdiem “tu esi īpašs”, “atzīmē draugu, kurš atbildīs šim raksturojumam” vai “uzticies tikai savai intuīcijai” — tas, visticamāk, ir emocionālās manipulācijas instruments, nevis izklaide.

Digitālo pakalpojumu akts jeb DPA

Esi zinošs par Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu aktu (DPA), kas nosaka, ka:

• platformām jānodrošina skaidra informācija, kāpēc tiek rādīta konkrēta reklāma,
• bērniem aizliegts rādīt personalizētas reklāmas,
• lietotājiem jābūt iespējai izvēlēties, vai viņi vēlas personalizētu saturu vispār.

Tas nozīmē, ka tu vari pārņemt kontroli pār savu digitālo vidi, ja izmanto piedāvātos rīkus. Paslēp neuzticamu saturu no savu sociālo mediju ziņu lentām, ziņo ar pogu “Ziņot” (“Report”) par maldinošu, nepatiesu vai personu aizskarošu saturu un, galvenais pats, neizplati to tālāk! Ikviens tavs klikšķis, ikviena reakcija, ikviens komentārs zem šāda posta veicina ziņas plašāku parādīšanos. Esi viedāks par krāpniekiem! Atpazīsti viltības!