Veselības aprūpe, ekonomiskā drošība un labi apmaksāts darbs ir trīs galvenās jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji sagaida vislielākos uzlabojumus, atklāts profesionālo pakalpojumu uzņēmuma "EY" veiktajā Baltijas mēroga pētījumā.

"EY" informēja aģentūru LETA, ka rezultāti iezīmē kopīgu tendenci, ka sabiedrības rūpes galvenokārt ir saistītas ar fundamentālo drošību - spēju parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Aptauja parāda, ka šo pamatvajadzību nodrošināšana ir izšķiroša, lai celtu iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi Latvijā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 66% uzskata, ka tieši veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte ir joma, kurā nepieciešami vissteidzamākie uzlabojumi. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņos - Lietuvā to norāda 69%, bet Igaunijā 58% aptaujāto.

Diskusijas par valsts budžetu un nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu atspoguļo sabiedrībā valdošo noskaņojumu, skaidro "EY". Iedzīvotāji pētījumā norāda uz sistēmiskām problēmām - rindām pie ārstiem, ģimenes ārstu noslodzi un medikamentu pieejamību.

Tomēr, neskatoties uz kritiku, uzticība veselības aprūpes sistēmai Latvijā saglabājas augsta - 77,3%, atklāts pētījumā. "EY" skaidrojumā tas atklāj paradoksu - iedzīvotāji tic sistēmai, bet vienlaikus sagaida no tās daudz vairāk, nekā šobrīd tiek nodrošināts. Valdības iecerētie uzlabojumi, tostarp jaunu metodisko centru attīstība, var palīdzēt pietuvināt sistēmu sabiedrības gaidām, norāda "EY".

Otrajā vietā sabiedrības dienaskārtībā ir ekonomiskā drošība un paredzamība, noskaidrots pētījumā. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 45% vēlas, lai valsts aktīvāk stimulētu ekonomiku un atbalstītu vietējos uzņēmējus. Šīs gaidas "EY" skaidro ar ikdienā jūtamo cenu spiedienu un 2025. gadam prognozēto mēreno ekonomikas izaugsmi, kas sabiedrībai rada vēlmi pēc straujākas un dinamiskākas attīstības.

Trešā svarīgākā joma ir nodarbinātība - 37% aptaujāto uzsver nepieciešamību pēc vairāk labi apmaksātu darba vietu un karjeras izaugsmes iespējām. Darba tirgus tendences šogad rāda, ka, lai gan vakanču skaits ir nedaudz samazinājies, darba ņēmēji ir kļuvuši aktīvāki labāka atalgojuma un izaugsmes iespēju meklējumos. "EY" skatījumā tas signalizē par nepieciešamību darba devējiem un valstij kopumā radīt konkurētspējīgus darba apstākļus.

Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju jeb 36% norāda arī uz mājokļu kvalitātes un pieejamības problēmām. Īpaši aktuālas tās ir lielajās pilsētās, kur augstās cenas un ierobežotais piedāvājums apgrūtina iespējas iegūt mūsdienīgu un kvalitatīvu mājokli.

Tāpat sabiedrība vēlas redzēt uzlabojumus izglītības sistēmā - to minējuši 35% respondentu. "EY" norāda, ka šis noskaņojums vērojams laikā, kad izglītības sistēmā norisinās nozīmīgas pārmaiņas - šogad noslēdzas pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā un tiek ieviests jauns pedagogu atalgojuma modelis.

Pētījums ir daļa no "EY" starptautiskā "Future Consumer Index" pētījuma. Tas veikts visās Baltijas valstīs sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu "Norstat", aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotāju katrā valstī vecumā no 15 līdz 93 gadiem