Produktivitātes līmenis Latvijā faktiskajās cenās pērn
sasniedza 54,1% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, bet pēc pirktspējas
paritātes - 72,8%, ceturtdien Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo
zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV
PEAK" Latvijas produktivitātes ziņojuma par 2025. gadu prezentācijā sacīja
LV PEAK direktore Inna Šteinbuka.

Produktivitāte Latvijā pērn augusi par 3,5%, tomēr tas
joprojām ir viens no zemākajiem līmeņiem ES.

Šteinbuka stāstīja, ka kopš 1995. gada produktivitāte
Latvijā nepārtraukti augusi, tomēr pēdējos gados izaugsme kļuvusi lēnāka. 1995.
gadā produktivitāte Latvijā no ES vidējā atpalika par 88 procentpunktiem, 2008.
gadā - par 60 procentpunktiem, bet 2025. gadā - par 45,7 procentpunktiem.
Šteinbuka atzina, ka produktivitātes plaisa joprojām ir liela.

Saskaņā ar pagājušā gada pētījuma datiem produktīvākās
nozares Latvijā bija finanšu starpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu un
elektroenerģija un siltumapgāde, savukārt nozares ar viszemāko produktivitāti
bija izglītība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, veselība un sociālā aprūpe,
informēja Šteinbuka.

Kā produktivitāti veicinošos faktorus Šteinbuka minēja
investīcijas un kapitāla intensitātes palielināšanu, spēju iekļauties globālo
vērtību ķēdēs un eksportu, digitalizāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu,
ieguldījumus cilvēkkapitālā, birokrātijas mazināšanu un uzņēmējdarbības vides
uzlabošanu. Šteinbuka uzsvēra, ka visi šie faktori jāattīsta vienlaicīgi, un
pievēršanās tikai kādam no tiem nedos rezultātu.

Tāpat Šteinbuka atzina, ka produktivitātes dinamiku Latvijā
ietekmē arī salīdzinoši zemais privāto investīciju līmenis. Tāpat lēnāks kļuvis
ekonomikas transformācijas process uz tehnoloģiski sarežģītāku produktu
ražošanu. Šteinbuka norādīja, ka arī digitālās attīstības līmenis Latvijā ir
zemāks par ES vidējo.

Kā citus produktivitātes pieaugumu traucējošus faktorus
Šteinbuka minēja darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos par 20% kopš
2000. gada, prasmju neatbilstības pieaugumu, STEM un izcilības deficītu, kā arī
to, ka mūžizglītībā iesaistījušies tikai 11% pieaugušo.

Ziņojumā secināts, ka turpmākajai ekonomikas izaugsmei
izšķiroša nozīme būs nevis investīciju apjomam, bet to kvalitātei un
strukturālajam pienesumam. Kā prioritārās jomas produktivitātes kāpināšanai
izceltas tehnoloģiju nozares ar augstu attīstības potenciālu, tostarp
mehatronika, mašīnbūve, dronu tehnoloģijas un robotizācija.

Eiropas Savienība (ES)

Ekonomika

Latvijas Universitāte (LU)

Bizness

Sabiedrība

Produktivitātes līmenis Latvijā faktiskajās cenās pērn sasniedza 54,1% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, bet pēc pirktspējas paritātes - 72,8%, ceturtdien Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes...

Pētījumā noskaidrots – Latvijā produktivitāte ir vairāk nekā uz pusi zemāka kā vidēji Eiropas Savienībā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...