Teju 60% šogad Latvijā pārbaudīto lietoto auto jau bija
bojāti pirms tie nonāca jaunu īpašnieku rokās. Šis rādījums gada laikā gandrīz
nav mainījies, lai arī Latvija “carVertical” jaunākajā Caurspīdīguma indeksā ir
pakāpusies augstāk par trim vietām.

Auto nozares datu uzņēmums “carVertical” ir publicējis savu
ikgadējo pētījumu, kur lietotu automašīnu tirgi visā Eiropā tiek vērtēti pēc
tā, ar cik lielu risku pircēji saskaras, iegādājoties lietotu
transportlīdzekli. Latvija šogad ieņem 21. vietu kopumā no 23 valstīm.
Savukārt Igaunija ierindojas 19. vietā, Somija 4. vietā un Polija –
16. vietā.

<h2>Lietoto auto tendences Latvijā – gada laikā situācija nav
būtiski mainījusies</h2>

Vidējais odometra rādījuma samazinājums Latvijā šogad saruka
līdz 93 006 km, kas ir par 9,2% mazāk nekā pagājušā gadā fiksētie
102 435 km. Tāpat ir nedaudz samazinājies spēkratu skaits ar viltotu
nobraukumu. Transportlīdzekļu īpatsvars ar “attītu” nobraukumu samazinājās no
10,8% līdz 9,4%.

Savukārt bojājumu vēsture joprojām ir liela problēma. 58,5%
šogad Latvijā pārbaudīto transportlīdzekļu bija ieraksts par bojājumiem, kas ir
tuvu pagājušā gada 59,2% un joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem
indeksā. Vidējā bojājumu vērtība ievērojami pieauga no 2754€ līdz 3371€.

"Autovadītājiem joprojām nav pietiekami daudz
informācijas par to, cik daudz nobraukuma viltošana patiesībā izmaksā.
Samazināts odometra rādījums ne tikai maldina pircēju, bet arī tiešā mērā
palielina cenu, kas tiek maksāta par automašīnu, lai arī tā patiesībā ir mazāk
vērta. Tas pats attiecas uz bojājumiem. Bojāto transportlīdzekļu īpatsvars un
bojājumu apjoms parāda, cik droša vai nedroša automašīna patiesībā ir, tāpēc
piekļuve šiem datiem nav tikai finanšu jautājums. Tas attiecas arī uz autovadītāju
drošību," saka Ramūns Pletkus, uzņēmuma “carVertical” datu eksperts.

Tāpat ir arī nedaudz sarucis importēto auto skaits. No
ārzemēm ievestās automašīnas šogad veidoja 69,8 % no visiem Latvijā
reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas ir kritums no pagājušajā gadā
fiksētajiem 70,5%, lai gan šis īpatsvars joprojām ir viens no augstākajiem
Eiropā. Pārbaudīto auto vidējais vecums nedaudz mainījās – no 11,4 gadiem
pērn līdz 11,6 gadiem 2026. gadā.

<h2>Apvienotā Karaliste ir caurspīdīgāko tirgu līdere</h2>

Apvienotā Karaliste šī gada indeksā saglabā līderpozīciju.
Tikai 2,4% no pārbaudītajiem auto ir ievesti no ārzemēm, savukārt 4% ir manāmas
viltota nobraukuma pēdas. Vācija ieņem 2. vietu, bet Šveice –
3. vietu. Somija un Francija noslēdz labāko valstu piecinieku attiecīgi ar
4. un 5. vietu.

"Indeksa augšgalā esošajām valstīm ir novērojama zināma
tendence. Tās mazāk paļaujas uz importu, to ekonomika ir spēcīgāka, un
institūcijas jau no sākta gala padara automobiļu datus pieejamākus pircējiem.
Šī kombinācija notur valstis topa augšgalā gadu no gada," saka Pletkus.

<h2>Austrumeiropas tirgi joprojām ir riskantākie</h2>

Ukraina, Bulgārija un Latvija šī gada pētījumā ir trīs
vismazāk caurspīdīgie lietoto auto tirgi. Ukraina joprojām atrodas pēdējā
vietā, indeksu noslēdzot kopš 2024. gada. Importētie transportlīdzekļi
veido 76,3% no visām valstī pārbaudītajām automašīnām, kas ir augstākais
īpatsvars starp pētītajiem tirgiem. Liela paļāvība uz importu joprojām ir
vienkāršākais veids, kā krāpniekiem slēpt automašīnas patieso tehnisko
stāvokli.

Bulgārija šī gada indeksā piedzīvoja vienas no lielākajām
izmaiņām, ko veicināja augsts automašīnu īpatsvars ar viltotu nobraukumu (10,4%)
un ievērojams skaits bojāto transportlīdzekļu (42,8%). Latvija noslēdz topa
apakšējo trijnieku. Tās vietu indeksā joprojām ietekmē lielais no ārzemēm
ievesto auto īpatsvars 69,8% apmērā, kā arī 58,5% transportlīdzekļu ar bojājumu
vēsturi.

"Savstarpēja datu apmaiņa pāri robežām joprojām ir
viena no lielākajām problēmām šajos tirgos. Austrumeiropas autovadītāji bieži
nevar piekļūt pamatinformācijai par automašīnu, kas ir ievesta no Vācijas,
Beļģijas, Itālijas vai citām Rietumeiropas valstīm, jo šie dati paliek valstu
vai privātajos reģistros un neceļo kopā ar transportlīdzekli, kad tas šķērso
robežu. Visvairāk skartas ir valstis, kas lielā mērā paļaujas uz automašīnu
eksportu, un Caurspīdīguma indekss to skaidri parāda," saka Pletkus.

<h2>Kā tiek aprēķināts Caurspīdīguma indekss?</h2>

“carVertical” pētījumā tika izskatītas transportlīdzekļu
vēstures atskaites, ko uzņēmuma klienti iegādājušies no 2025. gada septembra
līdz 2026. gada augustam. Caurspīdīguma indekss balstās uz sešiem rādītājiem –
automašīnu īpatsvaru ar viltotu nobraukumu, vidējo “attīto” kilometru vērtību,
bojāto transportlīdzekļu īpatsvaru, vidējo bojājumu vērtību, no ārzemēm ievesto
lietoto automašīnu īpatsvaru un pārbaudīto automašīnu vidējo vecumu.

Tā kā minēto datu prognozētā ietekme uz tirgus caurspīdīgumu
var atšķirties, “carVertical” datu eksperti šiem faktoriem piešķīra atšķirīgas
vērtības. Piemēram, auto ar “attītu” nobraukumu īpatsvars ir svarīgāks nekā
vidējais reģistrēto automašīnu vecums, kas pārbaudīts konkrētajā valstī
“carVertical” platformā.

Automašīnas

Bizness

Auto

Teju 60% šogad Latvijā pārbaudīto lietoto auto jau bija bojāti pirms tie nonāca jaunu īpašnieku rokās. Šis rādījums gada laikā gandrīz nav mainījies, lai arī Latvija “carVertical” jaunākajā Caurspīdīguma indeksā...

Pētījums atklāj realitāti Latvijas lietoto auto tirgū: Vairāk nekā puse spēkratu bijuši bojāti

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...