Latvijā joprojām saglabājas augsta ticība interešu pārstāvības procesam, secināts "Interešu pārstāvības indeksa 2025" pētījumā.Pētījums atspoguļo to, kā Latvijā tiek īstenota interešu pārstāvība, cik efektīva un caurskatāma tā ir, un kādas izmaiņas nepieciešamas, lai veidotu līdzsvarotāku, atklātāku un sabiedrības interesēm atbilstošu politikas veidošanas vidi.Pētījumā kopumā tika vērtēti trīs galvenie aspekti - atklātība, intensitāte un efektivitāte, balstoties uz 18 faktoriem. Pētījuma dati liecina, ka interešu pārstāvība kopumā tiek vērtēta kritiskāk nekā pirms gada, īpaši uzņēmēju vidū.Secināts, ka lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldē strādājošo uzskata, ka tā spēj uzlabot valsts pārvaldes darbības kvalitāti. Vienlaikus, salīdzinot ar 2024.gada pētījumu, skepse par to ir nedaudz palielinājusies.Ja 2024.gadā 38% aptaujāto uzņēmumu pilnībā piekrita apgalvojumam, ka interešu pārstāvība uzlabo valsts institūciju darbības kvalitāti, bet 31% tam piekrita daļēji, tad šogad tam pilnībā piekrita vairs tikai 31% aptaujāto uzņēmumu, bet 44% tam piekrita daļēji.Sabiedrisko organizāciju vidū proporcija ir vēl lielāka. 2024.gadā 46% aptaujāto organizāciju pilnībā piekrita apgalvojumam, ka interešu pārstāvība uzlabo valsts institūciju darbības kvalitāti, bet 40% tam piekrita daļēji, savukārt šogad šī proporcija ir 35% un 51%.Starp valsts institūcijās strādājošajiem nedaudz samazinājusies gan to proporcija, kas pilnībā piekrīt minētajam apgalvojumam, gan to, kas tam piekrīt daļēji.Salīdzinot ar 2024.gada pētījumu, vislielākais kritums vērojams efektivitātes aspektā, jo uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas jūtas mazāk sadzirdēti un retāk redz savu ietekmi uz politikas veidošanu.Secināts, ka uzņēmumi un mazākā mērā sabiedriskās organizācijas šogad kritiskāk vērtē savas iespējas ar interešu pārstāvību palīdzību ietekmēt lietas valsts pārvaldē. Tā vietā ir palielinājies to aptaujāto īpatsvars, kuri vērtē, ka kukuļdošana ir izplatīts paņēmiens, kā "nokārtot lietas" valsts pārvaldē.Kaut gan sabiedrības negatīvais viedoklis par iespēju valsts pārvaldē "lietas nokārtot", kādam par to iedodot kukuli, kā arī vērtējums par klientelisma izplatību jeb atsevišķu politiķiem pietuvinātu uzņēmumu priviliģētu iespēju ietekmēt lēmumus, ir palielinājies, tas joprojām ir kritiski zems un ievērojami atpaliek no uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju vērtējuma.Šā gada pētījumā tika izjautāti 123 uzņēmumi, 78 sabiedriskās organizācijas, 477 valsts institūcijās strādājošie, kā arī 1005 sabiedrības locekļi.Pētījumu otro gadu īsteno Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, zvērinātu advokātu birojs "Sorainen" un "VA Government Rud Pedersen Group" sadarbībā ar Valsts kanceleju un Latvijas Pilsonisko aliansi. Pētījuma zinātniskais konsultants ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.

Sabiedrība

Latvijā joprojām saglabājas augsta ticība interešu pārstāvības procesam, secināts "Interešu pārstāvības indeksa 2025" pētījumā. Pētījums atspoguļo to, kā Latvijā tiek īstenota interešu pārstāvība, cik efektīva un caurskatāma tā ir, un...

Pētījums: Latvijā ir augsta ticība interešu pārstāvības procesam

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...