Vai jaunie elektroautobusi spēs izturēt ilgstošu baukšanu aukstumā?

KNAB sācis resorisko pārbaudi, lai izvērtētu Valsts
kontroles sniegto informāciju par pašvaldību elektroautobusu iepirkumiem 8,8
miljonu eiro apmērā, kas finansēti no Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Valsts kontrole norādījusi uz iespējamām priekšrocībām diviem Latvijas
uzņēmumiem. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka uzņēmums
“Electrify”, iespējams, palīdzējis Dienvidkurzemes pašvaldībai sagatavot
tehnisko specifikāciju, bet Jelgavas novada iepirkumā “Eco bus” uzvaru pavada
personīgu saišu ēna – specifikācijas autore iepriekš strādājusi vienā uzņēmumā
ar uzvarējušās firmas vadītāju.

Divus elektriskos mikroautobusus skolēnu pārvadāšanai
Dienvidkurzemes novadā piegādāja 2024. gadā. Katrs no tiem izmaksāja 312
tūkstošus eiro – lielāko daļu sedza no Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļiem,
aptuveni 50 tūkstošus samaksāja pašvaldība. Taču, kā stāsta pašvaldības
autobusa vadītājs Arturs Kuzmins, aukstajos ziemas rītos mikroautobusa salonu
neizdodas uzsildīt pat vairāku stundu laikā. “Ja nebūtu dīzeļa apsildes, tad
būtu kā ledusskapī,” sacīja viņš. Jaunais transportlīdzeklis neizgāja pat pirmo
tehnisko apskati, jo nestrādāja stāvbremze. Tagad pašvaldība vēlas pieprasīt
piegādātājam transportlīdzekļa maiņu.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Andrejs Radzevičs (LRA) norāda uz aizdomām par manipulācijām ar datiem,
stāstot, ka uz tām pašām rūpnīcas šasijām konstatētas vēlāk pieražotas
identifikācijas plāksnītes. Viņaprāt, tas būtu jāvērtē tiesībsargājošajām
iestādēm.

Mikroautobusu ražotājs ir Latvijas uzņēmums “Electrify”.
Pirms vairākiem gadiem tas pieteica savus elektroautobusus kā vietējo
inovāciju. Idejas pamatā ir Mercedes-Benz kravas furgonu pielāgošana pasažieru
pārvadāšanai. Lai arī atsevišķas detaļas mēdz būt pat vairākus gadus vecas,
normatīvo aktu izpratnē šos transportlīdzekļus pielīdzina jauniem. Kompānija
Mercedes-Benz gan par šādu ražojumu saistības neuzņemas.

Kad pašvaldības pirms aptuveni četriem gadiem par
Atveseļošanas fonda naudu sāka pirkt elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai,
“Electrify” plūca uzvaras laurus – sešas pašvaldības iegādājās kopumā 11
autobusus. Vidējā cena – 287 tūkstoši eiro par vienu. Pašvaldībām bija
jāsamaksā tikai pievienotās vērtības nodoklis. Saldus novada pašvaldības
izpilddirektora 1. vietnieks Arvis Blūms atzīst, ka par pašvaldības līdzekļiem
šādus autobusus nepirktu, jo dīzeļdegvielas transports būtu izdevīgāks, taču
izvēli noteikusi iespēja tos iegādāties, pašiem sedzot tikai aptuveni 20% no
izmaksām.

Par Eiropas naudu iegādājās ne vien autobusus, bet arī
uzlādes stacijas, kas, piemēram, Rēzeknes novada pašvaldībai ļāva reizē
labiekārtot vietējās katlu mājas teritoriju par teju 150 tūkstošiem eiro.
Pašvaldība skaidro, ka ieguldījumi bijuši nepieciešami, jo iepriekš nebija
atbilstoša stāvlaukuma, kas nodrošinātu “pietiekamu platību manevrēšanai, ņemot
vērā autobusa izmērus”.

Vienīgā pašvaldība, kas neizvēlējās vietējā ražotāja
elektrisko mikroautobusu, ir Smiltenes novads. Tehniskās specifikācijas
izstrādē tas piesaistīja Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu. Iznākumā
mikroautobuss maksāja par aptuveni 20% jeb ap 60 tūkstošiem eiro lētāk nekā
vidēji pārējām pašvaldībām. “Protams, pašvaldībai funkciju ir daudz. Bet mēs
neesam eksperti pilnīgi visā. Tāpēc mēs nekautrējamies meklēt palīdzību, kad tā
ir nepieciešama,” atzina Smiltenes novada domes izpilddirektors Andris Lapiņš.

Dienvidkurzemes novadam sagatavot tehnisko specifikāciju
palīdzējis pats “Electrify”. 2022. gada nogalē kompānijas pārstāvis nosūtīja
pašvaldības speciālistam e-pastu par uzņēmuma ražotajiem elektroautobusiem un
uzlādes stacijām. Pašvaldība pēc tā sagatavoja formu tirgus izpētei, ko tālāk
nosūtīja potenciālajiem piegādātājiem. Pieteicās tikai pats konsultants –
“Electrify”, un tas arī uzvarēja iepirkumā. 

“Pašvaldībām pieredzes elektroautobusu iegādes jomā nav.
Šajā brīdī mēs nosūtījām potenciālo specifikāciju, kāda varētu būt, kādu var
izsūtīt piegādātājiem,” sacīja “Electrify” valdes priekšsēdētājs Agris Amoliņš.
Viņš gan uzsvēra, ka runa esot par tirgus izpēti, nevis iepirkuma tehnisko
specifikāciju.

Savukārt Dienvidkurzemes novada domes deputāts Aivars
Galeckis (ZZS), kurš 2023. gadā vadīja iepirkuma komisiju, atsaucas uz tā brīža
piedāvājuma trūkumu tirgū un neslēpj, ka piegādātāja sūtītā informācija
izmantota, lai aprakstītu pašvaldībai vēlamo autobusu.

Īpašu labvēlību konkrētajam ražotājam šajā iepirkumā saskata
tagadējais domes vicemērs Andrejs Radzevičs (LRA): “Es pieļauju, ka pretendents
ir viesojies pašvaldībā un kaut ko runājis. Var teikt, ka tas bija mārketings
aktīvais droši vien.”

Dienvidkurzemes novada izstrādātajā tehniskajā specifikācijā
iekļauta prasība pēc noteikta autobusa platuma ar 4 cm diapazonu un konkrētu
svaru. Bažas par to, ka prasības varētu būt apzināti sašaurinātas, pauda Valsts
kontrole.

Līdzīgu vērtējumu “de facto” sniedza Rīgas Tehniskās
universitātes elektroautomobiļu tehnoloģiju pasniedzējs Artūrs Bogdanovs. “Tas,
kas mani šeit mazliet pārsteidza, ir pavisam šaurā diapazonā nodefinēts
transportlīdzekļa platums un arī jaudas skaitliskā vērtība liekas diezgan
aizdomīga,” uzsvēra viņš.

Eiropas atbalsts bija domāts arī lielas ietilpības autobusu
iegādei. Četrus no septiņiem autobusiem piegādāja Turcijā reģistrētais uzņēmums
“Temsa”, kura pārstāvis Latvijā ir “Eco bus”. Arī te pašvaldības sūdzas par
kvalitāti. Piemēram, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV)
minēja: “Ziemā iesalst durvis, neatbilstoša temperatūra salonā, nestrādā logu
tīrītāji, dažādas kaites piemetas ik pa brīdim, un bieži šis autobuss ir
remontos.”

Arī Jelgavas novadā pašvaldības autobusa vadītājs Andris
Marcinkevičs pauda kritisku viedokli: “Šis autobuss ir nopirkts nelietderīgi,
jo tas nav piemērots braukšanai lauka apstākļos. Līdz ar to regulāri jābrauc ar
sistēmas pārslodzi.” Jelgavas novads šajā projektā nopirka elektroautobusu un
uzlādes iekārtu par 700 tūkstošiem eiro, 118 tūkstošus no tiem sedza
pašvaldība.

Kā noskaidroja “de facto”, tehnisko specifikāciju Jelgavas
novadam izstrādāja speciāli tam nolīgtā projektu vadītāja Renāta Petrova, kura
pirms tam organizējusi tirgus izpēti par eksperta – proti, sevis – piesaisti
šim darbam. Iepriekš viņa ir strādājusi “Daugavpils lokomotīvju remonta
rūpnīcā” - laikā, kad tās vadībā bija Gatis Kamarūts. Savukārt 2023. gada
sākumā viņš vadīja kompāniju “Eco bus”, kas arī uzvarēja Jelgavas novada
iepirkumā.

Pēc Renātas Petrovas izstrādātās specifikācijas pie šāda
autobusa ticis arī Ogres novads. Tāpat kā Rēzeknes novads, kas izmantoja Ogres
novada tehnisko specifikāciju. Petrova “de facto” sacīja, ka ar Kamarūtu nebija
sazinājusies un par “Eco bus” uzvaru iepirkumos neesot zinājusi.

“Ņemot vērā, ka pašvaldības sākotnēji veica projektu
pieteikumu sagatavošanu un projektu aizstāvēšanu VARAM un pēc tam arī veica
publiskus iepirkumus, kuros uzvarēja dažādi piegādātāji, mums nav īsti skaidrs
jūsu jautājums par ietekmēšanu un kā tas būtu iespējams,” rakstiski komentēja
“Eco bus” valdes loceklis Aleksejs Maslovs.

Uzņēmumu “Eco bus” izveidoja 2021. gadā, kad to atdalīja no
bijušā Jelgavas pilsētas mēra Andra Rāviņa dēla Riharda Rāviņa vadītās
kompānijas “Ferrus”. Abas kompānijas aizvien atrodas vienā adresē.

Jelgavas novada Juridiskās nodaļas vadītājs Ivars Gorskis
uzskata, ka iepirkums ir veikts korekti. “Šeit ir viss pārbaudīts, izvērtēts
un, pieņemsim, iepirkumu komisija konstatē, ka ir kaut kāds, nezinu, radinieks
kādai politiskai personai. Vai tad Publisko iepirkumu likums paredz, ka tādā
gadījumā šis pretendents jānoraida? Turklāt tā nav Jelgavas novada pašvaldības
amatpersona. Šeit, manuprāt, absolūti nekorekti būtu šādā veidā rīkoties, un
tad mēs būtu rīkojušies prettiesiski,” minēja pašvaldības pārstāvis.

No noteikumu rakstīšanas brīža līdz uzvarai iepirkumos –
revidenti izceļ divu uzņēmumu aktīvu iesaisti, kas faktiski ierobežoja
konkurenci. Piemēram, “Eco bus” un “Electrify” bija vienīgie uzņēmumi, kas
parādījās pašvaldībām domātajos semināros. Valsts kontroles ieskatā
centralizēts iepirkums būtu ļāvis nonākt pie labāka rezultāta. Tam gan
atbildīgā ministrija nepiekrīt. “Kāpēc jūs domājat, ka centralizētai
institūcijai arī būs pieredze?” ar pretjautājumu atbild VARAM Investīciju
politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)

Politika

Pašvaldības

Sabiedrība

KNAB sācis resorisko pārbaudi, lai izvērtētu Valsts kontroles sniegto informāciju par pašvaldību elektroautobusu iepirkumiem 8,8 miljonu eiro apmērā, kas finansēti no Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļiem. Valsts kontrole norādījusi uz iespējamām...

Piegādātāji "palīdzēja" - KNAB sācis pārbaudi par pašvaldību elektroautobusu iepirkumiem

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...