<p><b>Tiklīdz pārkāpts simboliskais pavasara slieksnis, dārzu īpašniekiem sāk kņudēt "zaļie pirkstiņi". Martā gan iegadās pa siltākai un saulainākai dienai, tomēr naktīs vēl bieži valda sals. Par to, ko šajā laikā var darīt dārzā un ar ko labāk nepārsteigties, stāsta "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure.</b></p><h2><b>Siltumnīcu sagatavošana dārza sezonai</b></h2><p>Kamēr pārējais dārzs vēl snauž, siltumnīcās jau sākas rosība. Pirms ķerties pie sēšanas un stādīšanas, siltumnīca ir atbilstoši jāsagatavo.</p><p>Vispirms siltumnīca jādezinficē. Ja rudenī tā ir apstrādāta ar kādu dezinfekcijas līdzekli, piemēram, vara sulfātu, darba būs mazāk. Lai augsnē neuzkrātos pārāk daudz vara, dezinfekciju nav ieteicams veikt biežāk nekā reizi gadā. Savukārt, ja pērnās dārza sezonas beigās tas nav darīts, jāņem palīgā bordo maisījums jeb vara sulfāts. Polikarbonāta siltumnīcu iekšējās sienas mēdz kļūt zaļas – arī šī kārta jānotīra, jo tā darbojas kā dabiska žalūzija – jo biezāks zaļais slānis, jo mazāk saules staru tiek tam cauri. Sienas jānomazgā ar ūdens strūklu un ļoti mīkstu birstīti, lai nesaskrāpētu virsmu. Ūdenim ieteicams pievienot bordo maisījumu jeb vara sulfātu, lai pie viena siltumnīcu arī dezinficētu.</p><p>Neatkarīgi no tā, ar kādiem līdzekļiem siltumnīca mazgāta, "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure iesaka padedzināt telpā arī sēra sveci. Cik lielu un cik ilgi – tas atkarīgs no siltumnīcas platības, turklāt stingri jāievēro ražotāja instrukcijas.</p><p>Siltumnīca arī ļoti labi jāizvēdina. Līna Spure teic: "Vislabākais variants ir atstāt to atvērtu uz 2–3 dienām, lai kārtīgi izvējo viss, kas pa ziemu sakrājies. Ziema šogad bija diezgan silta, siltumnīcā ir vēl siltāks nekā ārā, tāpēc var viegli savairoties kaitēkļi. Noteikti jāpārbauda, vai nav ieviesušās skudras. Ar tām jācīnās jau tagad, kamēr nav izdīguši asni, kuru saldā sula pievilina šos kukaiņus. Cīņai ar tām der jebkurš speciālais pulverveidīgais līdzeklis. Tāpat jāpārliecinās, vai siltumnīcā nav iemitinājušies zemesvēži, īpaši, ja augsnē ir iestrādāts komposts, – tā izdalītais siltums ļoti tīk dažādiem kaitēkļiem."</p><p>Un, visbeidzot, jāsagatavo augsne. Ja rudenī tajā ir iestrādāti siderāti jeb zaļmēslojums, zeme ir gatava lietošanai. Pretējā gadījumā labāk to nedaudz atjaunot, pamēslojot ar biohumusa vai aļģu ekstrakta koncentrātu, bet, ja augi tajā stādīti jau vairākus gadus, ieteicams nomainīt visu zemi. Tīra kūdra gan nederēs, būs vajadzīgi augsnes maisījumi. Skābākas vai neitrālas augsnes izvēle ir atkarīga no tā, ko plānots audzēt. Sēšanai labāk izvēlēties augsni, kas paredzēta sēšanai vai piķēšanai – tā ir smalkāka, saknītēm tajā ir vieglāk attīstīties. Šim nolūkam derēs arī smalkas faktūras kūdra. Ja siltumnīca ir neliela, var arī ar rokām saplucināt parasto kūdru, bet, jāteic, ka tas ir pamatīgs darbs.</p><h2><b>Kā nekrist salnas nagos?</b></h2><p>Tā kā Latvijas pavasarī ir grūti prognozēt salnas, ar āra darbiem labāk nepārsteigties. "Augus podiņos, ko vasarā paredzēts turēt ārā, dienā var iznest laukā, lai tie saņemtu vairāk gaismas un pamazām pierastu pie zemākām temperatūrām, bet naktīs tomēr labāk tos turēt iekštelpās. Pēc 2–3 nedēļām šādā režīmā tos jau var novietot siltumnīcā. Arī ar stādīšanu vēl nevajag aizrauties. Tomāti, gurķi un paprika ir ļoti jutīgi pret zemām temperatūrām. Kad ārā naktīs stabili turēsies vismaz +1 grāds, varēs sākt domāt par stādīšanu. Toties var sēt salātus, burkānus, kāpostus un garšaugus– dilles, ķiplokus, sīpolus. Pat ja uznāks liels aukstums, tie vienkārši vēlāk ienāksies, bet, ja nedaudz apsals, ātri ataugs. Ja siltumnīcā ir pārziemojušas, piemēram, hortenzijas, tās var pamazām sākt laistīt un piebarot, vienīgi jāpiesargās no pārlieka mitruma. Augsnes virskārta var šķist sausa, taču dziļāk var būt iesūkušies kušanas ūdeņi," stāsta Līna Spure.</p><p>Ja tomēr pēkšņi uznāk salna, siltumnīcas zaļos iemītniekus var mēģināt pasargāt ar dūmu svecēm. Tās neglābs jau apsalušus augus, tomēr, ja skaidri zināms, ka gaidāms aukstums, kaut nedaudz pasargās. Tas tomēr nav risinājums ilgam laikam, pat ne nedēļai. Dūmu sveces nav ieteicams lietot pārāk bieži, tās veido nosēdumus un tāpēc var nākties atkārtoti mazgāt siltumnīcu.</p><p>Jārēķinās ar to, ka ne tikai katram augam, bet arī katrai šķirnei ir savs sēšanas un ārā stādīšanas laiks, tāpēc ieteicams stingri sekot ražotāja norādījumiem. Piemēram, Vācijā un Holandē ir siltāks klimats nekā Latvijā. Ja iegādātas sēklas no Vācijas vai Holandes, der painteresēties, kāda tur ir vidējā gaisa temperatūra, – Latvijā pavasaris parasti iestājas apmēram mēnesi vēlāk. Tātad, ja uz paciņas rakstīts, ka stādīšanas laiks ir aprīlis, mūsu apstākļos tas būs maijs.</p><h2><b>Ko jau drīkst stādīt dārzā?</b></h2><p>Krūmus, kokus un ogulājus var stādīt dārzā, tiklīdz zeme ir mīksta – ja var izrakt bedri, tas nozīmē, ka zeme ir gana atkususi un var arī stādīt. Mīksta zeme ir vajadzīga mazajām saknītēm, lai tās varētu attīstīties un augs līdz nākamajai ziemai paspētu pietiekami nostiprināt sakņu sistēmu. Ārā ieteicams stādīt tikai tos koku un krūmu stādus, kuriem vēl nav pumpuru. Svaigi pārstādītam augam nav daudz spēka, apsalušam tam būs ļoti grūti iesakņoties.</p><p>"Principā jau var stādīt ķiršus, plūmes, ābeles, vīnogas, ogulājus. Ja tiem ir pumpuri, tomēr labāk sagaidīt laiku, kad nakts gaisa temperatūra sasniegs stabilus plusus," iesaka Līna Spure. "Ja reizi nedēļā tā noslīd zem nulles, jauno augu var piesegt, taču tas nav ilgāka laika risinājums. Īpaši jāuzmanās ar zemenēm, tajā skaitā ar nokarenajām, kas aug podiņos siltumnīcā. Ja siltumnīca atrodas pusēnā vai ēnā, vai reģionā vienkārši ir aukstāks, zemenes labāk paturēt siltākā vietā, jo salnas tās var ļoti viegli sabojāt."</p><h2><b>Dārzs uz palodzes</b></h2><p>Lieliska ziņa: podiņos un kastītēs uz palodzēm jau tagad var sēt uz nebēdu un gaidīt mazos stādiņus! Kupli garšaugu krūmiņi, vitamīniem bagāti dīgsti un smaržīgas sīpolpuķes ir palodžu klasika, kas savu aktualitāti nezaudē arī mūsdienās. Līdz ar zaļās domāšanas aktualizēšanos daudzi interesējas par tādu populāru augu kā tomātu, gurķu, piparu punduršķirnēm, kas ir maz prasīgas un viegli kopjamas, augstumā nepārsniedz pusmetru, toties bagātīgi ražo, tāpēc ir lieliski piemērotas gan palodzēm, gan balkoniem.</p><p>Šobrīd ir īstais laiks uz palodzes sēt ne tikai garšaugus, bet arī stādīt pavasara sīpolpuķes – krokusus, hiacintes, narcises un tulpes. Šis solis gan krietni jāpārdomā, ja mājās ir tādi ziņkārīgi četrkājainie draugi kā kaķi, kuru veselību nopietni apdraud, piemēram, hiacintes un tomāti. Starp citu, arī tad, kad siltumnīcā jau ir parādījuši asniņi, labāk ir atstāt vaļā tikai logus, nevis durvis, jo mājdzīvniekiem jaunie dzinumi ļoti garšo.</p><p>Informāciju sagatavoja Agnese Ruberte, AS "KESKO SENUKAI LATVIA" Komunikācijas konsultante.</p>

Dārza darbi

Dārzs

Tiklīdz pārkāpts simboliskais pavasara slieksnis, dārzu īpašniekiem sāk kņudēt "zaļie pirkstiņi". Martā gan iegadās pa siltākai un saulainākai dienai, tomēr naktīs vēl bieži valda sals. Par to, ko šajā laikā...

Pienācis pēdējais laiks siltumnīcas sagatavošanai jaunajai dārza sezonai

Tev varētu patikt

Ielādējam...