Pirms četriem gadiem Igaunijā tika ieviesta pensiju sistēmas
reforma, padarot dalību pensiju 2. līmenī brīvprātīgu un ļaujot iedzīvotājiem
priekšlaicīgi izņemt uzkrāto pensiju kapitālu. Kopš reformas stāšanās spēkā
vairāk nekā 250 000 cilvēku ir izmantojuši iespēju izņemt uzkrāto naudu vēl
pirms pensionēšanās vecuma, un lielākā daļa to darīja uzreiz pēc reformas
ieviešanas.

Igaunijas centrālās bankas secinājumi lēš, ka reforma ne
tikai īstermiņā ietekmēja iedzīvotāju finanšu paradumus un veicināja inflācijas
pieaugumu, bet potenciāli palielināja pensiju nevienlīdzību, apdraudot nākotnes
pensionāru labklājību.

Ko varam mācīties no kaimiņvalsts pieredzes, skaidro “Luminor”
aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.

<h3>Straujas īstermiņa izmaiņas iedzīvotāju finanšu uzvedībā un
inflācijas kāpums</h3>

Pēc reformas ieviešanas tika novērotas ievērojamas īstermiņa
pārmaiņas iedzīvotāju finanšu uzvedībā. Igaunijas centrālās bankas pētījuma
dati liecina, ka aptuveni viena piektā daļa tā brīža pensiju iemaksu veicēju
izmantoja iespēju izņemt savus uzkrājumus – galvenokārt iedzīvotāji, kuriem
līdz tam nebija izveidots nekāda veida uzkrājums, kuriem bija lieli kredīti vai
kuri nevarēja no bankas saņemt vēlamo aizdevumu.

Reformas rezultātā pieauga noguldījumi, samazinājās patēriņa
kredītu atlikumi un palielinājās kopējais patēriņš. Straujākais patēriņa
pieaugums bija novērojams jau pirmajā mēnesī pēc reformas ieviešanas, un tiek
lēsts, ka patēriņš, kas finansēts ar izņemtajiem līdzekļiem, ceturksnī pieauga
par 29%, savukārt, salīdzinot ar mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas, par 87%.

Eksperti arī izpētīja, ka šīs pārmaiņas veicināja inflācijas
pieaugumu. Igaunijas bankas pētījumā secināts, ka pensiju reforma paātrināja
inflāciju valstī par 1-2 procentpunktiem katrā ceturksnī, sākot no 2021. gada
4. ceturkšņa līdz 2022. gada 2. ceturksnim.

Reformas rezultātā deviņu mēnešu laikā cenu pieaugums
svārstījās no 4% līdz 12%. Tas ir būtisks cenu kāpums, taču jāņem vērā, ka to
ietekmēja arī citi faktori, kopumā 2021-2022. gadam cenu pieaugums Igaunijā
bija ļoti straujš – 25% –, un daļa no īstermiņa kāpuma, mazinoties
pieprasījumam, vēlāk samazinājās.

<h3>Priekšlaicīga pensiju uzkrājumu izņemšana bez alternatīviem
risinājumiem palielina risku</h3>

Iespēju atteikties no turpmākas dalības pensiju 2. līmenī
izteiktāk izmantoja gados jauni cilvēki – visbiežāk iemaksas pārtrauca personas
vecumā no 25 līdz 54 gadiem. Turklāt Igaunijas bankas pētījums atklāj, ka
lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem izņemtos līdzekļus
neieguldīja nekur citur, piemēram, pensiju 3. līmenī.

Šī tendence rada nopietnas bažas par Igaunijas iedzīvotāju
nākotnes pensiju nevienlīdzību. Pensiju 2. līmenis ir būtisks uzkrājumu
instruments aptuveni pusei Igaunijas iedzīvotāju, īpaši tiem, kuriem ir zemāki
ienākumi, taču tieši šī iedzīvotāju daļa biežāk izvēlējās atteikties no
turpmākas dalības pensiju 2. līmenī. Tas savukārt nozīmē, ka pensiju
nevienlīdzība nākotnē tikai pieaugs, un šie iedzīvotāji būs pakļauti lielākam
finansiālajam riskam un var saskarties ar zemākiem ienākumiem pensijas vecumā.

<h3>Izmaiņas pensiju sistēmā jāvērtē ilgtermiņā </h3>

Lai gan daļa iedzīvotāju izvēlējās pārtraukt dalību pensiju
2. līmenī, vairums turpina uzkrāt pensiju 2. līmenī arī pēc reformas, un tas
liecina par sabiedrības izpratni par papildu uzkrājumu nozīmi labklājīgu
vecumdienu nodrošināšanā.

Šī pieredze izgaismo arī Latvijas izaicinājumus – lai
saglabātu ierasto dzīves līmeni pēc došanās pensijā, tās apmēram būtu jāveido
vismaz 70–80% no iepriekšējiem ienākumiem, diemžēl realitāte Latvijā šobrīd ir
krietni atšķirīga. Pašreizējās prognozes liecina, ka valsts izmaksātā pensija
spēs nosegt vien aptuveni 40% no pirmspensijas ienākumiem, un nākotnes
tendences ir vēl pesimistiskākas.

”Pensiju 2. līmenis jāuztver kā būtisks ilgtermiņa finanšu
instruments, ko nedrīkst novērtēt par zemu, un to mums rāda arī Igaunijas
reformas piemērs. Vienlaikus svarīgi domāt arī par citiem instrumentiem
pensijas uzkrājuma veidošanai – piemēram, brīvprātīgām iemaksām pensiju 3.
līmenī. Šādi papildu uzkrājumi var būtiski uzlabot finansiālo situāciju
pensijas vecumā. Situācija kaimiņos skaidri parāda, ka vairāk nekā ceturtdaļa
darbspējīgo iedzīvotāju īstermiņa ieguvumu vārdā apdraudēja savu nākotnes labklājību.
Tas ir būtisks signāls arī Latvijas politikas veidotājiem – jebkuras izmaiņas
pensiju sistēmā jāvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz uzkrāto kapitālu un dzīves
kvalitāti ilgtermiņā. Viens no būtiskākajiem uzlabojumiem, par ko būtu vērts
diskutēt, ir iespēja saglabāt uzkrāto kapitālu finanšu tirgos arī pēc
pensionēšanās, ļaujot to izņemt pakāpeniski regulāru maksājumu veidā. Šāds
risinājums ne tikai samazinātu finanšu tirgus svārstību negatīvo ietekmi
konkrētā brīdī, bet arī dotu iespēju kapitālam turpināt augt arī beidzot darba
gaitas,” secina Atis Krūmiņš.

Pensija

Pensionāri 

Igaunija

Ekonomika

Ārvalstīs

Pirms četriem gadiem Igaunijā tika ieviesta pensiju sistēmas reforma, padarot dalību pensiju 2. līmenī brīvprātīgu un ļaujot iedzīvotājiem priekšlaicīgi izņemt uzkrāto pensiju kapitālu. Kopš reformas stāšanās spēkā vairāk nekā 250...

Pirms četriem gadiem Igaunijā atļāva izņemt pensiju uzkrājumus. Kādas tam bija sekas?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...