Pašreizējā Ministru prezidenta un nākamās valdības premjera amata kandidāta Andra Kulberga (AS) vienpersoniska tikšanās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem rada zināmus riskus, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.Viņaprāt, valdības veidošana šobrīd nenorit īsti pēc plāna. Rozenvalds atgādināja, ka iepriekš Kulbergs bija uzsvēris, ka vispirms vajagot vienoties par darāmajiem darbiem un tikai pēc tam jārunā par amatu un ministru sadalījumu, bet īpaši daudz informācijas par darbiem tā arī nav sagaidīta, bet tai pat laikā publiski parādās informācija par iespējamiem uzmetumiem valdības sastāvam.Rozenvalds domā, ka reālākie nākamās valdības varianti ir trīs. Pirmais paredz visplašāko koalīciju ar "Apvienoto sarakstu" (AS), Nacionālo apvienību un "Jauno vienotību" (JV), kas kopā dotu 58 vietas parlamentā. Sadarbība ar NA koalīcijai nozīmētu 51 vietu un arī to Rozenvalds uzskata kā iespējamu, bet, viņaprāt, nevar izslēgt arī mazākuma valdību, kad koalīcijā strādā tikai viens pats AS.Politologs gan atzina, ka izplatītie uzmetumi ar iespējamiem ministru vārdiem joprojām nepasaka, kāds būs iespējamās valdības sastāvs. Rozenvalds no tā secina, ka tas liecina, ka neviena no partijām šobrīd nav aicināta pievienoties valdībai. Tomēr viņš arī min, ka tā varētu būt sava veida spiediena izdarīšana vai "vietas ierādīšana" JV. Proti, starp iespējamiem nākamās valdības kandidātiem tiek pieminēts pašreizējais aizsardzības ministrs Raivis Melnis, kuru iepriekš valdībā virzīja tieši JV, bet kurš nav šīs partijas biedrs, tomēr pašreizējās JV ārlietu ministres Baibas Bražes šobrīd nav publiski izskanējis kā šī amata turpinātājas arī nākamajā valdībā. Tieši par šiem ministriem JV iepriekš bija norādījusi, ka vēlētos, lai viņi saglabā amatus.Vērtējot iespējamo koalīciju, kas sastāvētu no AS un NA, Rozenvalds min, ka šādai sadarbībai izšķirošs varētu būt jautājums par pašreizējā NA iekšlietu ministra Jāņa Dombravas palikšanu amatā turpmāk. Politologs izceļ, ka no publiski pieejamās informācijas noprotams, ka nozare nav lielā sajūsmā par Dombravas "šerpajiem gājieniem". Tāpat Rozenvalds saredz problēmas arī Dombravas un Kulberga savstarpējās attiecībās. Kulbergs, kurš nācis no uzņēmēju vides, lietām vairāk pieiet no ekonomikas prizmas, bet Dombrava, pēc Rozenvalda domām, strādājot ar izteikti politiski ideoloģisku uzstādījumu, ka nekontrolēta migrācija ir galvenais iemesls gandrīz visām problēmām."Domāju, ka Dombravas jautājums lielā mērā izšķirs, vai veidosies draudzība starp NA un AS," domā Rozenvalds.Politologs tomēr uzskata, ka nevarot izslēgt arī AS "lepno vientulību" un mazākuma valdību. Viņš nedomā, ka AS varētu veidot koalīciju ar "Latvija pirmajā vietā" (LPV), ņemot vērā publiski pausto AS diskursu pirms vēlēšanām. Tai pat laikā LPV līderis Ainārs Šlesers iepriekš publiski bija paudis, ka atbalstītu Kulberga mazākuma valdību.Vērtējot vakar aizvadītās tikšanās ar NA un JV, Rozenvalds izcēla, ka Kulbergs tajās no AS puses uzņēmās vienpersonīgu iniciatīvu, līdzi ņemot tikai sava biroja vadītāju Mareku Gruškevicu. Rozenvalds atzīmē, ka ierasti uz koalīcijas sarunām no partijas, kura gatavojas veidot valdību, ierasti līdzi nāca vairāki politiķi.Turklāt AS nemaz nav viena partija, bet triju partiju un vienas biedrības apvienība. Rozenvalds atzīmēja, ka prioritātes AS iekšienē var atšķirties, un sarakstā ir daudzi ambiciozi politiķi, tai pat laikā Kulbergs uz sarunām ieradās viens pats. "Viņš pārāk burtiski uztvēris Satversmes 55. pantu, ka Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem," vērtēja Rozenvalds.Viņš izcēla, ka 41 cilvēkam, kas Saeimā ievēlēts no AS, ambīciju līmenis noteikti vēl tikai pieaugs gan attiecībā uz amatiem, gan uz ietekmi kopumā, tādēļ, Rozenvalda ieskatā, Kulbergs piekopj visai riskantu taktiku. "Ambīcijas no citu deputātu un AS vadītāju puses jau nekur nepazudīs," sacīja Rozenvalds.Politologs gan nenoliedza, ka Kulbergs, protams, ir AS galvenā panākumu atslēga, tomēr, vai frakciju izdosies noturēt disciplinētu un vienotu, varēšot pateikt tikai ar laiku.Jau ziņots, ka Kulbergs pirmajā oficiālajā valdības veidošanas sarunu kārtā ar JV un NA panācis konceptuālu vienprātību par vairākiem pārmaiņu virzieniem, tostarp valsts pārvaldes efektivizēšanu, ministriju funkciju pārskatīšanu un nepieciešamību sakārtot valsts finanses. Tāpat apspriesta birokrātijas mazināšana, valsts pārvaldes procesu centralizēšana un ekonomikas izaugsmes veicināšana.Piektdien Kulbergs tikās ar "Progresīvajiem", savukārt nākamās nedēļas sākumā plānotas tikšanās ar partiju "Latvija pirmajā vietā". Nākamais sarunu raunds paredzēts pēc 4. novembra.

Saeima

Politika

Andris Kulbergs

Sabiedrība

Pašreizējā Ministru prezidenta un nākamās valdības premjera amata kandidāta Andra Kulberga (AS) vienpersoniska tikšanās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem rada zināmus riskus, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds....

Politologs: Kulbergs uzņemas nopietnus riskus vienpersoniski tiekoties ar potenciālajiem koalīcijas partneriem

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...