Viens no izskaidrojumiem, kādēļ Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana prezidenta amatā bija iespējama, ir tas, ka viceprezidente Kamala Herisa amerikāņiem ir maz pazīstama, aģentūrai LETA pauda politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts."Faktiski šīs vēlēšanas bija par Trampu vai pret Trampu. Tās nebija par Herisu vai demokrātiem. Tramps sevi pozicionēja kā (..) ASV tālākas virzības līderi," pauda politologs.Viņa ieskatā Herisai bija maz laika, turklāt viņu maz kas pazina. Viņas mazpazīstamība bija viens no iemesliem, kādēļ viņa zaudēja, pieļauj Daukšts. Viņš priekšvēlēšanu laikā pamanījis, ka Herisai patraucējis arī viens neveikls esošā prezidenta Džo Baidena izteikums pirms divām nedēļām, nosaucot afroamerikāņus par "atkritumiem". Šī izteikuma rezultātā no Herisas novērsas afroamerikāņu elektorāts, kas sašķēlās un nedeva vēlamo rezultātu.Daukšts, atzīstot, ka šoreiz, iespējams, spekulē, pieļauj, ka Herisas pievēršanās tikai reproduktīvajām tendencēm un nelegālo migrantu ierobežošanai nedeva cerēto rezultātu. "Viņa neienesa kādu virzienu ārpolitikā, kas Trampam nospēlēja par labu," uzskata Daukšts. Lai cik arī dīvaini nebūtu, taču, manuprāt, pagājušajā naktī Ukrainā daudzi lūdza Dievu par to, lai ASV vēlēšanās uzvar Tramps, atzina politologs.Viņš uzsver, ka Herisa nedeva sabiedrībai nekādu signālu par to, kā viņa rīkosies ārpolitikā, salīdzinot ar lēnīgo un neizlēmīgo Baidenu, kurš Ukrainai deva tikai 10% no solītā bruņojuma. Šī Herisas neprasmīgā ārpolitikas jautājumu komunikācija negatīvi ietekmēja Herisas kampaņu un vēlēšanu rezultātus, secina politologs.Runājot par nākotni, Daukšts norādīja, ka jau patlaban dažādās pilsētās notiek slepenas sarunas starp Ukrainas un Krievijas augstākajām amatpersonām, kurās piedalās arī ASV un Ķīnas amatpersonas. "No tā, kā mainīsies tonalitāte šajās sarunās, un pozīcijas maiņa pēc Trampa uzvaras, tuvāko nedēļu un mēnešu laikā būs atkarīga ārpolitika, kas mūs visvairāk interesē," pauda politologs.Daukšts atgādināja, ka Tramps savā pirmajā prezidentūras termiņā apmeklēja Poliju un uzsvēra tās lomu aizsardzības līnijas veidošanā no Zviedrijas līdz Melnajai jūrai, kas veidos īpatnēju lomu NATO darbībā. "Es uzskatu, ka šeit ir vieta arī Baltijas valstīm un visām pārējām Austrumeiropas valstīm, izņemot Baltkrieviju," skaidroja politologs.Tajā pašā laikā Latvijas ārpolitikai un attīstībai būs svarīga izvēle - vai nu turpināt cerēt uz to, ka Eiropas Savienība izveidos savu armiju un savu stratēģiju kā Eiropa, kas sašaurinās, vai saraus transatlantiskās attiecības ar ASV, kas ir iespējams, taču nav vēlams. Tajā pašā laikā arī pašiem jādomā kā pilnveidot pašaizsardzības spējas, uzsver Daukšts. Nevar solīt sargāt robežas no pirmā centimetra, bet ļaut Krievijas dronam aizlidot līdz zemnieka pagalmam, jo tā Latvijas loma Eiropas Savienības struktūrās neizskatas labi, piebilda politologs.Daukšts apšauba, vai ASV būtu gaidāma kāda sabiedrības dumpošanās, jo tiesībsargājošās iestādes jau ir guvušas pieredzi un mācību no tiem protestiem, kuri notika, Baidenam pārņemot prezidentūru no Trampa.Politologs pieļauj, ka Krievija pēdējā laikā ārkārtīgi spēcīgi izplata dezinformāciju sociālajos tīklos ASV ar vienu mērķi - sagraut sistēmu. Krievija ir ieinteresēta vājināt ASV, nevis atsevišķas personas - Trampu, Herisu vai vēl kādu. Tiek veidotas slepenas ietekmes grupas, lai vājinātu ASV iekšējo aizsardzības struktūru.Runājot par vēlēšanu rezultāta ietekmi uz demokrātu nākotni, Daukšts prognozē divējādu ietekmi. "Viņi pārdzīvos sākotnējo šoku, kas turpināsies ne sevišķi ilgi. Pēc tam sekos demokrātu konsolidācijas periods. Demokrātijas kā principa attīstība ASV nekur neizpaliks. Mēs varam runāt par laukos dzīvojošo sabiedrību, kura ir konservatīva, un pilsētniekiem. Tās ir divas ASV, kuras savā starpā nespēj atrast ideoloģisko saskaņu patlaban," skaidroja Daukšts.Viņš prognozē, ka demokrātiem būs iespēja turpināt savu darbību un viņiem vieta ASV struktūrā saglabāsies un pat pastiprināsies, jo pavērsies liels lauks Trampa darbības kritizēšanai. Tas veidos iekšēju demokrātu konsolidāciju, norāda Daukšts.Kā ziņots, republikāņu kandidāts eksprezidents Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.Pēc jaunākajām telekanālu aplēsēm, Trampam pietrūkst tikai dažas no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, un demokrātu kandidātei, pašreizējai viceprezidentei Herisai vairs nav izredžu viņu uzvarēt.Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī jau sveicis Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Politika

Donalds Tramps

Kamala Herisa

Ārvalstīs

Viens no izskaidrojumiem, kādēļ Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana prezidenta amatā bija iespējama, ir tas, ka viceprezidente Kamala Herisa amerikāņiem ir maz pazīstama, aģentūrai LETA pauda politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts....

Politologs par Kamalas Herisas zaudējumu: "Viņai bija maz laika, un amerikāņiem viņa bija maz pazīstama"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...