Ķelnes universitātes politikas pētnieks Klemens Fišers sarunā ar starptautisko ziņu aģentūru "Reuters" salīdzinājis Vladimira Putina lomu Aļaskas samitā ar krusttēva tēlu – viņš "sēž un ļauj visam notikt". Pēc Fišera domām, jau pirms tikšanās bija skaidrs, pie kā Tramps un Putins nonāks, pat ja oficiāli dokumenti netika parakstīti.

"Ukraina šajā reizē bija tikai tramplīns, lai vispār būtu iemesls sarunām. Reāli tās centrā bija ideja par jaunu miera līgumu starp ASV un Krieviju.

Ukrainai tas bija ļoti skumjš brīdis – viņi pat nebija pie galda ar cerību runāt par pamieru vai uguns pārtraukšanu," uzsvēra Fišers.

Viņš norādīja, ka arī Eiropas līderi šoreiz palika pilnībā malā: "Viņi nebija ne uzaicināti, ne iesaistīti. Tas parāda, ka Eiropai jāpamostas un jāatgūst militārās spējas. Mums varbūt ir tikai četri līdz seši gadi, lai izveidotu pietiekamu atturēšanas spēku. Citādi Krievija var atkal virzīties uz rietumiem."

Eksperts uzskata, ka prezidentam Volodimiram Zelenskim tagad faktiski vairs nav manevra iespēju: "Vai nu viņš pieņem vienošanos, vai arī noraida. Bet, ja noraidīs, ASV atbalsts beigsies – nebūs ieroču, loģistikas, izlūkošanas. Eiropieši vieni paši šo plaisu aizpildīt nespēj."

Lasi arī!

Trampa un Putina sarunas – eksperti brīdina par Eiropas atbildības nozīmi

Tramps Putinam nodevis Melānijas vēstuli par nolaupītajiem Ukrainas bērniem

"Kā suņus aiz aizkariem!" Krievi šausminās par apstākļiem, kādos izmitināti Krievijas mediji Trampa–Putina samita laikā