Zemo vēlētāju līdzdalību Saeimas vēlēšanās var skaidrot ar cilvēku vilšanos politikā un sajūtu, ka viņu intereses nav pietiekami pārstāvētas un viņi netiek sadzirdēti, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.Ikstens uzsvēra, ka viņa vērtējums balstīts pirms vairākiem gadiem veiktā pētījumā par Latviju. Viņš skaidroja, ka cilvēki nejūtas pārstāvēti un sadzirdēti, ir vīlušies politiskajā procesā un nesaskata tajā nozīmīgus pozitīvus rezultātus. LU profesors secināja - ja vilšanās un neuzklausīšanas sajūta ir pietiekami spēcīga, cilvēki neredz jēgu piedalīties vēlēšanās.Viņa skatījumā, sabiedrības iesaistes veicināšana vistiešākajā veidā ir atkarīga no politiķiem. Lai mainītu līdzdalības lejupejošo tendenci, vajadzīgi nopietni pavērsieni, kas cilvēkiem ļautu sajust pārmaiņas tieši viņu uzklausīšanā.Pēc Ikstena vērtējuma, 2022. gadā, sākoties Krievijas plašam iebrukumam Ukrainā, lielāka apdraudējuma sajūta un satraukums veicināja politisko mobilizāciju, mudinot nedaudz vairāk cilvēku piedalīties vēlēšanās. Viņš pieļāva, ka patlaban, iespējams, cilvēki ir apraduši ar situāciju un izjūtas ir notrulinājušās.Politologa vērtējumā, sajūta, ka cilvēki nav sadzirdēti, izteiktāka ir austrumslāvu vidē, un tam ir pamatoti iemesli. Ikstens atzīmēja, ka līdzdalība Latvijas vēlēšanās samazinās arī ārvalstīs. Politologs to saistīja ar apstākli, ka daļa cilvēku Latviju pametusi tieši vilšanās dēļ valsts politikā un savās izredzēs Latvijā.Jau rakstīts, ka 15. Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi zemākā pēc neatkarības atjaunošanas - parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 51,79% vēlētāju.

Politika

15. Saeimas vēlēšanas

Aktuāli

Zemo vēlētāju līdzdalību Saeimas vēlēšanās var skaidrot ar cilvēku vilšanos politikā un sajūtu, ka viņu intereses nav pietiekami pārstāvētas un viņi netiek sadzirdēti, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes (LU) profesors,...

Politologs skaidro, ar ko saistīta zemā vēlētāju aktivitāte

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...