Psiholoģiskie trilleri bieži spēlējas ar spriedzi, bailēm un stresa situācijām, taču seriāls “Apmātība” (“Compulsion”) izceļas ar to, ka šīs sajūtas attēlotas neticami reālistiski. Tas nav tikai stāsts par sievieti, kuru vajā pagātnes ēnas. Tas ir stāsts par cilvēka prātu, kas cenšas izdzīvot. Galvenā varone Dženija saskaras ar posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS) un panikas lēkmēm, un seriāls veiksmīgi parāda to, ko daudzi ikdienā izjūt, bet nespēj pateikt vārdos. Tieši tāpēc tas rezonē ar tik plašu auditoriju.
1. Trauma neizzūd pati no sevis
Seriālā “Apmātība” (“Compulsion”) redzam, ka galvenā varone šķiet spēcīga, funkcionējoša un “normāla”, taču pietiek ar vienu situāciju, kustību vai skaņu, lai atmiņas pārņemtu visu ķermeni. Seriāls parāda, ka trauma nav pagātnes notikums — tā ir tagadnes sajūta, kas dzīvo cilvēka nervu sistēmā.
2. Panikas lēkmēm nav loģikas, bet tās ir ļoti īstas
“Apmātība” (“Compulsion”) precīzi attēlo panikas lēkmju dinamiku:
- straujas sirdsklauves,
- elpas trūkums,
- drebuļi
- derealizācija (sajūta, ka viss ir “kā sapnī”),
- bailes zaudēt kontroli.
Daudzi, kas to ir piedzīvojuši, saka: “Es domāju, ka man ir sirdslēkme.” Seriāls rāda, ka panikas lēkmes nav izdomāta problēma vai vājums. Tā ir ķermeņa reakcija uz pārslodzi, un seriāls ar šīm pazīmēm iepazīstina.
3. Cilvēks krīzes brīžos rīkojas instinktīvi
Seriālā galvenā varone dažreiz pieņem bīstamas vai nesaprotamas izvēles, bet psiholoģiski viņai tās šķiet loģiskas. Šis seriāls lieliski parāda, ka cilvēks var rīkoties pretojoties savai paša loģikai, jo komandas ķermenim dod nevis prāts, bet nervu sistēma. Tas palīdz skatītājiem nebūt tik kritiskiem pret sevi vai citiem, kad šāda epizode tiek piedzīvota dzīvē.
4. Palīdzība ir nepieciešama — bet ne jebkura palīdzība ir veselīga
Viens no seriāla centrālajiem konfliktu punktiem ir palīdzības un manipulācijas robeža. Tas māca, ka glābšana var pārvērsties kontrolē, līdzjūtība var pārvērsties varas pozīcijā, bet atkarība no “glābēja” var būt bīstamāka par pašu problēmu. TV seriāls “Apmātība” (“Compulsion”) ļoti smalki parāda, ka ceļš uz atveseļošanos sākas drošās attiecībās, profesionālā palīdzībā un stabilā vidē.
5. Nav jābūt uz sabrukuma robežas, lai meklētu palīdzību
Galvenā varone izjūt kaunu un vainas apziņu, jo “jau sen bija laiks tikt galā ar pagātni”. Bet seriāls māca pretējo: palīdzība jāmeklē tad, kad sāk kļūt grūti, nevis tad, kad ir jau nepanesami. Tas ir svarīgs vēstījums skatītājiem, kuri piedzīvo ko līdzīgu.
6. Atveseļošanās nav lineāra
Seriāls godīgi attēlo, ka ir labās dienas un ir sliktās dienas. Atveseļošanās notiek lēnām un šis process ir jāpieņem. Seriāls “Apmātība” (“Compulsion”) normalizē procesu, par kuru sabiedrībā joprojām bieži runā pārāk vienkāršoti.
Ko TV seriāls “Apmātība” (“Compulsion”) māca skatītājiem?
- Trauma nav rakstura vājums — tā ir fizioloģiska reakcija.
- Panikas lēkmes nav izdomātas, tās ir reālas un ārstējamas.
- Cilvēkam nav jābūt vienm savās bailēs.
- Emocionālā atkarība ir tikpat spēcīga kā jebkura cita atkarība.
- Atveseļošanās ir process, kurā svarīgs ir atbalsts, nevis vainošana.
Seriāls, lai arī fikcija, palīdz skatītājiem redzēt, kas notiek cilvēka galvā un ķermenī pēc traumatiska notikuma, kāpēc uzvedība dažreiz šķiet “neloģiska” un kāpēc ikkatram ir nepieciešama izpratne par šīm lietām.
Foto: "Apmātība" (“Compulsion”), 1188 Play