Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Premjers: Pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks ir pieņemts

Krišjānis Kariņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Krišjānis Kariņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas bērnu nākotnei ir vajadzīgs dialogs un kopīgs darbs, nevis ultimāti, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Latvijas bērnu nākotnei ir vajadzīgs dialogs un kopīgs darbs, nevis ultimāti. Pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks ir pieņemts un rīt pieņemsim MK noteikumus. Mūsu mērķis - panākt pedagogu atalgojuma konsekventu un paredzamu pieaugumu - būs panākts," sociālajā vietnē "Twitter", reaģējot uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) solīto demisijas pieprasīšanu, sociālajā vietnē "Twitter" pauž Kariņš.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka LIZDA sola prasīt Kariņa demisiju, ja valdība apstiprinās Ministru kabineta (MK) noteikumus nr. 445 un 376, kas nosaka noteikumus par pedagogu atalgojuma palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu.

Tāds arodbiedrības lēmums pieņemts padomes ārkārtas sēdē ceturtdien.

Piektdien notiks valdības ārkārtas sēde, kurā plānots apstiprināt MK noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums.

LIZDA norāda, ka demisijas pieprasīšanas galvenais iemesls ir streika vienošanās izpildes novilcināšana, kā arī labas pārvaldības principu ilgstoša ignorēšana.

Tāpat pieprasījuma iemesls, pēc LIZDA vārdiem, ir Ministru prezidenta arogantā attieksme pret nozares pārstāvju aicinājumu apmeklēt 24.aprīlī plānoto izglītības un veselības nozares darbinieku gājienu. Atbilde joprojām neesot saņemta, norāda arodbiedrība.

LIZDA pauž "visdziļāko nožēlu par bezatbildīgo un aroganto politiku, ko patreiz realizē valdošā koalīcija un uzskata, ka neieklausīšanās sabiedrības uzskatos ir politiķu necienīga un neauglīga stratēģija".

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aģentūrai LETA atkārtoti uzsvēra, ka streiks būs. Vanagas ieskatā, neesot pieņemami, ka IZM katru dienu piedāvā jaunas redakcijas, jo arodbiedrībai neesot pietiekami laika iepazīties, lai spētu noteikt, vai tiešām visas streika prasības un vienošanās ir izpildītas.

Vienlaikus Izglītības ministre Anda Čakša (JV) un ministrijas juristi pauduši cerību, ka, apstiprinot MK noteikumus par pedagogu atalgojuma palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu, zudīšot juridiskais pamats streika rīkošanai, jo būs izpildītas visas streika vienošanās.

LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Vienlaikus LIZDA padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga, tiekoties ar izglītības iestāžu pārstāvjiem trešdien, pārmeta, ka Izglītības un zinātnes ministrijas vadība esot solījusi, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku valdība apstiprinās līdz 14.martam, kas netika izdarīts un līdz ar to bijis pamats uzskatīt, ka nav apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks nevienai pedagogu grupai, kā arī pedagogu darba slodzes balansēšanas plāns visiem pedagogiem.

Krišjānis Kariņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Krišjānis Kariņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas