Lai gan Valsts prezidenta
vēlēšanu iznākums šoreiz izšķīrās diezgan ātri – trīs balsojumu kārtās – un
lielākā intriga pazuda jau pēc pirmā balsojuma, tomēr arī vēlēšanu dienā
Saeimas kuluāros izplatījās versijas, ka varētu būt gaidāmi kādi pārsteigumi.
Arī Edgars Rinkēvičs īsu brīdi pirms kļūšanas par jaunievēlēto prezidentu Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto”
atturējās prognozēt iznākumu, norādot, ka Latvijas politikā ir iespējami visādi
pārsteigumi. Savukārt citi politiķi piemin mēģinājumus noraut balsojumu par Rinkēviču,
uzrunājot atsevišķus deputātus, vēsta raidījums "De Facto". 

Kad visi trīs Valsts
prezidenta amata kandidāti – Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs –
bija ieradušies, sasveicinājušies un apsēdušies Saeimas sēžu zāles viesu
sektorā, sākās debates. “Progresīvo” deputāti slavēja savu kandidāti Pinto.
Pīlēnam atbalstu solīja viņa virzītāji no “Apvienotā saraksta” (AS) un vairāki
“Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputāti. Savukārt par “Jaunās Vienotības” (JV)
virzīto Edgaru Rinkēviču pašā sēdes sākumā frakcijas vārdā pozitīvi izteicās
vien tās vadītājs Ainars Latkovskis – pārējie tās deputāti tribīnē nekāpa.

Tāpēc lielāko
klātesošo interesi radīja otras lielākās frakcijas – Zaļo un Zemnieku
savienības (ZZS) – vadītāja Viktora Valaiņa uzstāšanās. Viņš piesauca gan
ģeopolitisko situāciju, gan iekšpolitiskās problēmas, kuru risināšanā būtu
jāiesaistās Valsts prezidentam, taču runas noslēgumā visas kārtis neatklāja un
saglabāja intrigu līdz pat pirmās kārtas oficiālajam rezultātam: “Godātie
kolēģi! Mēs esam izdarījuši savu izvēli un šodien balsosim par mūsuprāt
atbilstošāko kandidātu šajā amatā. Mēs šo izvēli izdarījām kopā ar mūsu
pašvaldību vadītājiem, un mēs esam vienoti šajā izvēlē. Paldies!”

Uzreiz pēc debatēm
vaicāts, kāpēc savā runā viņš nenosauca ZZS atbalstītā kandidāta uzvārdu,
Valainis “de facto” skaidroja: “Nu, pirmām kārtām, lai visi, kas seko šim
procesam, pievērstu vairāk uzmanības tam, kāpēc mēs izdarījām tādu izvēli,
nevis, par ko mēs balsosim. Un es domāju, ka vien retais nepamanīs to un
noteikti arī iedziļināsies tajos argumentos, kurus mēs izvirzījām priekšplānā,
lai izdarītu savu izvēli šodien.”

Rinkēvičs uzreiz pēc
debatēm kopā ar padomniekiem aizsteidzās uz Ārlietu ministriju un “de facto”
komentāru nesniedza. Vēlāk viņš gan skaidroja, ka bija devies paēst. Savukārt
Pīlēns “de facto” apgalvoja, ka par gaidāmo rezultātu jūtoties labi, taču viņu
pavadošais Liepājas partijas vadītājs Uldis Sesks neizskatījās tik
optimistisks. Tikmēr Pinto gan šķita visai relaksēta, uz jautājumu par
prognozēm ar smaidu vien atbildot: “Kafijas biezumos grūti zīlēt, gaidīsim
balsojuma rezultātu.”

Jau pēc brīža tika
paziņoti pirmās kārtas rezultāti: 42 balsis par Rinkēviču no “Jaunās
Vienotības” un ZZS. Pīlēnam bija 25 balsis no Apvienotā saraksta, “Latvija
pirmajā vietā” un Glorijas Grevcovas, bet Pinto – 10 “Progresīvo” balsis.
Neviens nesasniedza ievēlēšanai nepieciešamo 51 balss minimumu, un jābalso bija
par visiem trim kandidātiem vēlreiz.

Pīlēns viņam ne pārāk
cerīgo rezultātu komentēja šādi: “Nu, man laikam tas nav liels pārsteigums, jo
acīmredzot kaut kādas baumas, kas klīst, pārvēršas par kaut kādu reālu
rezultātu. Man liekas, ka tās vērtības, ko pārstāv Apvienotais saraksts un es
pats, ir svarīgas, ļoti svarīgas, man liekas, arī šobrīd Latvijas sabiedrībai.
Un tāpēc arī tas rezultāts balsojumā par pirmo kārtu ir ļoti labs. Es nevaru
neko sliktu teikt. Tas iezīmē kaut kādas līnijas, un man ir prieks, ka tie,
kuri teica, ka viņi balsos par mani, arī balso par mani.”

Jau pirmā kārta
parādīja arī to, ka “Stabilitātei” balso pret visiem, bet Nacionālā apvienība
(NA) balsojumā nepiedalās – arī tās deputāts un balsu skaitīšanas komisijas
vadītājs Rihards Kols, kurš “de facto” teica: “Ja kādam kādreiz bija šaubas, ka
NA jau ir kā komanda, tad šī būs tā diena, kas apgāzīs jebkādas šādas šaubas.
Mēs esam tomēr komanda, un mēs kopīgi pieņemam lēmumus un pieturamies pie tā.
Nekādi burkāni vai vēl kaut kas nedarbosies.”

Pēc otrās kārtas
rezultāts nemainījās, un Pinto, kā vismazāk balsis saņēmusī kandidāte, no cīņas
turpinājuma tika izslēgta. Sacīkste pārvērtās duelī starp Rinkēviču un Pīlēnu.
To, kā rīkosies tālāk, “Progresīvie” pirms balsojuma neatklāja. Savukārt ZZS
frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis neslēpa, ka arī trešajā kārtā
ZZS balsos par Rinkēviču: “Viņš tver laukumu visās sfērās: tautsaimniecība,
ārlietas, iekšlietas. Nu, viņš ir profesionāls cilvēks šajā jomā, politikā, un
tas, man liekas, nav mazsvarīgi. Plus vēl klāt tas, ka viņam tomēr ir diezgan
šajā sakarā ir ļoti liela ārzemju pieredze, darbs ar veselu virkni struktūru,
tas ir, NATO, Eiropas Savienība. Nu tas
viss tomēr spēlē galveno lomu šajā situācijā.”

Gaidot trešo kārtu,
nu arī Rinkēvičs komentēja starprezultātu. Viņš atzina, ka līdz pēdējam nebija
pārliecināts, vai visa ZZS frakcija par viņu nobalsos. “de facto” Rinkēvičam
atgādināja 12 gadus senos notikumus, kad viņš bija Valda Zatlera prezidenta
kancelejas vadītājs. Prezidenta vēlēšanu priekšvakarā uz otro termiņu
kandidējošais Zatlers paziņoja par savu “Rīkojumu numur 2”, ar kuru tika uzsākta
10. Saeimas atlaišanas procedūra, pamatojot to ar cīņu pret oligarhiem, valsts
nozagšanu un šauru personu grupu patvaļu. Viens no asākajiem Zatlera lēmuma
kritiķiem bija toreizējais un arī tagadējais ZZS premjera amata kandidāts,
vairākos amata noziegumos apsūdzētais un šobrīd pirmajā instancē notiesājošu
spriedumu saņēmušais Ventspils politiķis Aivars Lembergs.

Uz “de facto”
jautājumu, kā ir tagad – vai oligarhi vēl nosaka politiku Latvijā, piemēram,
prezidenta vēlēšanās, Rinkēvičs atbildēja šādi: “Ziniet, es domāju, ka tomēr pa
12 gadiem ir notikusi politiskās dzīves evolūcija. Mums ir bijuši diezgan
nopietni papildinājumi un grozījumi mūsu politiskajā procesā. Kaut vai Valsts
prezidenta vēlēšanas, kas tagad notiek atklāti. Vieni saka, ka tas ir slikti,
jo, redziet, var izdarīt spiedienu uz deputātiem frakcijas disciplīnas vārdā,
citi saka – tas ir labi, jo tu nevari manipulēt un jebkuram deputātam tad ir
jāskaidro sabiedrībai, savam vēlētājam, ko viņš ir darījis. Mums ir bijusi,
teiksim, politisko partiju finansēšana, ne pārāk populārs pasākums, bet tomēr,
manuprāt, tas politisko procesu ir nostabilizējis. Nav tā situācija 2023. gadā
tāda, kāda tā bija 2011. gadā.”

Trešajā balsošanas
kārtā Rinkēvičs saņēma 52 balsis un tika ievēlēts par nākamo Valsts prezidentu.
Par viņu nobalsoja arī “Progresīvie” – līdz ar to visas trīs partijas, kuru
vadība pirms trim nedēļām tikās Ārlietu ministrijā, satraucot “Jaunās
Vienotības” tagadējos koalīcijas partnerus. “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs
Andris Šuvajevs atzīst, ka par “plānu B” gadījumam, ja Pinto izkrīt, frakcija
bija izlēmusi jau iepriekš: “Mēs, protams, arī informējām mūsu partijas
biedrus, jo mums likās, ka tas ir pietiekami svarīgs [lēmums]. Ņemot vērā, ka
“Progresīvie” pirmo reizi piedalījās šādās vēlēšanās un tas ir pietiekami
nozīmīgs lēmums mums, tad mēs dienu pirms tam noturējām valdes sēdi, kur mēs
pastāstījām biedriem savu lēmumu un savu skaidrojumu tam, bet nevienai citai
partijai nē.”

Saeimas
priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ar “de facto” runāja pēc tam, kad viņa
pārstāvētā AS kandidātu Pīlēnu jau bija pārspējis JV Rinkēvičs. Kamēr fonā JV
frakcijas pārstāvji priecīgi pulcējās kopbildei ar premjeru Krišjāni Kariņu un
jaunievēlēto prezidentu, Smiltēns noraidīja versiju, ka tagadējo politisko
situāciju būtu izraisījis pats AS, nepiekrizdams Levita pārvēlēšanai.

“Šodien es to varu
pateikt – man decembrī un janvārī bija skaidrs, ka nav plānā Egils Levits ar
vairākuma balsīm kā Latvijas Valsts prezidents. Katra partija jau plānoja
virzīt savu kandidātu. Vienkārši Apvienotais saraksts negribēja palikt
pastarīša lomā. Otrkārt, mums bija saistības pret vēlētāju – mēs bijām
solījuši, ka mēs virzīsim savu kandidātu, un mēs to arī izdarījām. Un
“Vienotība” arī virzīja savu kandidātu,” klāsta Smiltēns.

JV frakcijas vadītājs
Latkovskis savukārt joprojām uzsver, ka tieši viņš, nevis NA pārstāvji,
sākotnēji esot gājis gan pie “Progresīvajiem”, gan ZZS, lai runātu par atbalstu
Levitam. Latkovskis arī apgalvo, ka par Rinkēviča iespējām uzvarēt pārliecības
viņam nebija vēl pat priekšvēlēšanu vakarā: “Vai pēdējās dienās bija mēģinājumi
uzrunāt arī pie tiešo no cilvēkiem ārpus Saeimas manas frakcijas deputātus? Jā,
bija mēģinājumi uzrunāt. (..) Es nesaukšu vārdus, ja. Bet šoreiz kas bija
interesanti? (..) Šoreiz jau tai pusē, kas bija ieinteresēta nograut kaut ko,
bija interese vienkārši, ka kāds konkrēts deputāts neierodas uz sēdi vai
nebalso. Nemaz nevajadzēja balsis kādam no mūsu konkurentiem.”

“Ja pirms tam sarunās
ar citām frakcijām šāda informācija parādījās, tad es to uztvēru vairāk kā par
tādu, nu, ziniet, sarunās tiek izmantots – “ir grūti” un tamlīdzīgi. Bet tad,
kad es šādu informāciju saņēmu arī no saviem kolēģiem, es sapratu, ka interese,
lai mūsu kandidāts netiktu ievēlēts, ir liela. No rīta situācija mainījās, arī
runājot ar tām frakcijām, kas nenobalsoja par mūsu kandidātu, un tad radās
pārliecība, ka varētu būt šīs 52 balsis,” par pirmsvēlēšanu pēdējo dienu norisi
stāsta Latkovskis.

Latkovskis atklāj
vien to, ka interese par prezidenta vēlēšanām bijusi “izbijušiem politiķiem”.
Neoficiāli vairāki avoti “de facto” piesauca “Dzirnavu ielu” – Latvijas
politikas žargonā ar to parasti saprot ekspremjeru Andri Šķēli, jo šai ielā
atrodas viņa birojs.

Saeima

Edgars Rinkēvičs

Politika

Aktuāli

Lai gan Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums šoreiz izšķīrās diezgan ātri – trīs balsojumu kārtās – un lielākā intriga pazuda jau pēc pirmā balsojuma, tomēr arī vēlēšanu dienā Saeimas kuluāros izplatījās...

Prezidenta vēlēšanu ticamākais iznākums tomēr nenojuka - bijuši mēģinājumi balsojumu par Rinkēviču noraut

Tev varētu patikt

Ielādējam...